Izstādē apskatāmie priekšmeti ir no VIII līdz XI gadsimtam, un tie nāk gan no daudzām vikingu apdzīvotajām un iekarotajām zemēm - Skandināvijas, Vācijas, Anglijas, Krievijas, Ukrainas.

Starp interesantākajiem priekšmetiem minamas vikingu lietotās monētas, bruņucepures, pieši, dzeramie ragi, bultu uzgaļi, ieroči un citi artefakti.

Īpašu uzmanību izstādes rīkotāji aicina pievērst kāda vikingu karavīra žokļa kaulam (attēlā), ko arheologi atraduši Anglijas dienvidu pilsētā Veimautā un kas tiek datēts ar mūsu ēras 975. līdz 1025. gadu.

Vikingu laiki ir Eiropas historiogrāfijā pieņemts apzīmējums viduslaiku periodam Ziemeļeiropas zemēs no VIII līdz XI gadsimtam, kura laikā notika vikingu sirojumi, kas aptvēra lielu Eiropas daļu, Mazāziju un, iespējams, Ziemeļameriku.

Par vikingu laikmeta sākumu pieņemts uzskatīt 793. gada dāņu un norvēģu vikingu uzbrukumu Lindisfārnas klosterim Anglijas ziemeļos, bet par beigām - 1066. gada kauju pie Hastingsas, kurā normāņu ķēniņš Vilhelms sakāva anglosakšu ķēniņu Haraldu un kļuva par Anglijas karali.