Noteikt noziedznieka personību somu zinātniekam izdevies, pateicoties DNS paraugam, kas tika paņemts no Džeka Uzšķērdēja upura šalles. DNS materiālu zinātniekam iedevuši no maniaka rokas bojā gājušās Katrīnas Edouzas radinieki.
Iesauka Džeks Uzšķērdējs tika aizgūta no vēstules, kas slepkavas vārdā nonāca Londonas ziņu aģentūrā.
Maniakam piedēvē vismaz piecas slepkavības, kas Londonas rajonā Vaitčepelā veiktas laika posmā no 1888. līdz 1891. gadam, un par slepkavas upuriem kļuva vietējās prostitūtas. Tolaik policijai neizdevās noskaidrot Džeka īsto vārdu, un neparasto slepkavību lieta palika neatklāta.
Nākamajā gadsimtā tika izskatīti vēl vismaz simts potenciālie slepkavas, tostarp karalienes Viktorijas mazdēls princis Alberts Viktors, bijušais premjerministrs Viljams Gledstouns, rakstnieks, matemātiķis un mazu meiteņu fetišists Lūiss Kerols un citas versijas.