Zinātnieki cilvēka smadzenēs atklājuši rajonu, kas atbild par sapņu atcerēšanos, un apgalvo, ka pastāv divas cilvēku grupas, no kurām tikai viena spēj atcerēties sapņus.
Jau ilgāku laiku nozares eksperti centušies atrisināt jautājumu, kāpēc daudzi cilvēki, no rīta pamostoties, savus sapņus labi atceras, bet citi turpretī gandrīz uzreiz daļēji vai pilnībā tos aizmirst.
Tagad Lionas pētnieciskā centra speciālistu komanda Perina Rubija (Ruby) vadībā izanalizējusi abu cilvēku tipu smadzeņu aktivitāti un secinājusi, ka pieres-paura savienojumā (informācijas apstrādes koncentrētājs) un mediālajā prefrontālajā daivā šī aktivitāte ir daudz lielāka tiem cilvēkiem, kas sapņus atceras.
Kā liecina raksts žurnālā "Neuropsychopharmacology", tādējādi zinātnieki secinājuši, ka aktivitāte šajās smadzeņu daļās veicina sapņu nogulsnēšanos atmiņā.
Tāpat pētījuma gaitā speciālisti atklājuši, ka cilvēki, kas atceras sapņus, nakts laikā divreiz vairāk ir nomodā un izteiktāk reaģē uz skaņas kairinātājiem. Iespējams, tieši šī biežā īslaicīgā mošanās atvieglo sapņu atcerēšanos.
"Tas var izskaidrot, kāpēc cilvēki, kas atceras sapņus, spēcīgāk reaģē uz apkārtējās vides kairinātājiem un biežāk pamostas. Patiešām guļošas smadzenes nespēj atcerēties jaunu informāciju - tām ir jāatmostas, lai būtu iespēja to izdarīt," raksta Rubijs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
