Kā atgādina EP, gaisa piesārņojums izraisa 400 000 priekšlaicīgu nāvju gadā. Jaunie ierobežojumi ļautu līdz 2030. gadam ietaupīt arī 40 miljardus eiro izmaksu, ko rada gaisa piesārņojums.
"Gaisa piesārņojums izmaksā dārgi - gan ekonomikai, gan cilvēku veselībai. Tas arī kaitē dabiskajai videi, radot ūdenstilpju aizaugšanu un skābes nosēdumus, un tas neapstājas pie ES dalībvalstu robežām", Strasbūrā uzstājoties ar uzrunu, teica ziņotāja Džūlija Girlinga (ECR, Lielbritānija).
"Mans ziņojums arī mudina Komisiju pēc iespējas drīz nodrošināt procedūru izmešu noteikšanai reālās braukšanas laikā. Visi piekrīt, ka ir jāmazina slāpekļa oksīdu piesārņojums. Sabiedrība pēc nesen atklātībā nonākušajām ziņām par krāpšanos automobiļu nozarē, gaida rīcību šajā jomā", viņa piebilda.
Stingrāki ierobežojumi
EP deputāti atbalsta Komisijas ierosinājumu no 2020. gada līdz 2030. gadam noteikt jaunas dalībvalstu robežvērtības sēra dioksīdu (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx), nemetāna gaistošo organisko savienojumu (NMGOS), metāna (CH4), amonjaka (NH3) un cieto daļiņu (PM, kas mazākas par 2,5 mikrometriem) piesārņojumam.
Tāpat EP deputāti vēlas, lai topošā dalībvalstu izmešu ierobežojumu direktīva no 2020.gada iekļautu maksimālās robežvērtības dzīvsudraba (Hg) piesārņojumam, tomēr, pirms noteikt katras dalībvalsts saistības, jāveic ietekmes novērtējums.
Automašīnu izplūdes gāzes
Komisijai un dalībvalstīm nekavējoties jāvienojas par jaunu Reālās Braukšanas Izmešu regulas priekšlikumu, lai nodrošinātu, ka visi piesārņojuma mazināšanas pasākumi, ko īsteno Eiropas Savienībā, patiešām pildītu savus uzdevumus, saka EP deputāti. Savukārt, runājot par jūras satiksmes gaisa piesārņojumu, deputāti balsojumā dzēsa Komisijas priekšlikumu ļaut dalībvalstīm kompensēt starptautiskajā jūras satiksmē radīto NOx, SO2 un PM2,5 emisiju samazinājumu ar NOx, SO2 un PM2,5 emisijām, kas tajā pašā gadā radušās no citiem avotiem.
Tā vietā Komisijai vajadzētu apsvērt, kā samazināt starptautiskās jūras satiksmes radītās emisijas, īpaši dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajās ekonomikas zonās, un, ja vajadzīgs, iesniegt tiesību akta priekšlikumu, uzskata EP deputāti.
EP deputāti tagad sāks likumdošanas sarunas ar ES Ministru Padomi, lai panāktu vienošanos pirmajā lasījumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
