Vēstulē, kas datēta ar 1953. gada 22. februāri, Hemingvejs stāsta, ka viņa kaķi Villiju notriekusi automašīna. Dzīvnieks cietis sāpes, tāpēc rakstniekam nebijis citas izvēles, kā to nošaut, jo uzticēt šo pienākumu citam viņš nav gribējis, vēsta laikraksts The New York Times.
Tālāk Hemingvejs raksta, ka viņam nācies šaut arī uz cilvēkiem, bet viņš nekad nav nogalinājis "kādu, kuru pazinu un mīlēju 11 gadus un kas ar divām salauztām ķepiņām turpināja murrāt."
Rakstnieks arī atzīmē, ka stundu pēc kaķa nāves pie viņa mājas piebraukuši tūristi. Viņš tiem sacījis, ka nav pats piemērotākais laiks sarunām un lūdzis braukt prom. Tomēr "bagātnieki kadilakā", kā Hemingvejs tos raksturo, izteicās, ka atbraukuši tieši tāpēc, lai ieraudzītu "dižo Hemingveju raudam par kaķa nāvi." Rakstniekam nācies rupji aizraidīt uzmācīgos pielūdzējus.
Kaķis Villijs, kā vēsta grāmata par Hemingveja kaķiem, kalpojis kā prototips vienam no kaķiem, kas aprakstīti romānā Salas straumē (Islands in the Stream).
Kopumā bibliotēkā izstādītas 15 Hemingveja vēstules, kas rakstītas laikā no 1953. līdz 1960. gadam Kubā un adresētas Venēcijas aristokrātam Džanfranko Ivančičam, ar kuru rakstnieks iepazinās 1949. gadā.
Hemingvejs bija slavens ar mīlestību uz kaķiem. Ap 1945. gadu viņa mājās mita 23 astaiņi, turklāt dažiem no tiem bija seši pirksti. Sešpirkstainā kaķa pēcnācēji arī šobrīd ir viena no rakstnieka Kīvestas mājas-muzeja īpatnībām.
Pats Hemingvejs nošāvās 1961. gada 2. jūlijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
