Vijolniecei Vinetai Sareikai balva tiek piešķirta par spilgtu un starptautiski atzītu māksliniecisko darbību, mirdzot simfoniskās mūzikas koncertprogrammās Latvijā un pasaulē, un gūto uzvaru Berlīnes Filharmonijas orķestra pirmā koncertmeistara amata konkursā, kļūstot par pirmo sievieti leģendārā kolektīva 141 gada vēsturē, kura ieņem šo prestižo posteni, ar savu profesionālo sniegumu raisot plašu un cieņpilnu rezonansi Latvijas un ārvalstu akadēmiskās mūzikas vidē.
Balvu Vinetai Sareikai pasniedza starptautiski pazīstamais latviešu komponists Pēteris Vasks.
Latviešu vijolniece Vineta Sareika, kura līdz šim ir guvusi atzinību pasaulē galvenokārt kā slavenā vācu stīgu kvarteta "Artemis Quartet" pirmā vijole, šogad izraisīja rezonansi simfoniskās mūzikas vidē. Jau vēstīts, ka šī gada 17. februārī tika paziņots, ka viņa ir uzvarējusi konkursā uz Berlīnes Filharmonijas orķestra pirmā koncertmeistara amatu. Šī ziņa ar spēcīgu vēstījumu visdažādākajos medijos uzreiz izskanēja globālā mērogā, teikts KM balvas piešķiršanas pamatojumā.
"Pieredzējušie un profesionāli prasīgie Berlīnes filharmoniķi – daudzu mūzikas lietpratēju ieskatā labākais simfoniskais orķestris pasaulē – novērtē latviešu mūziķes talantu, pieredzi un profesionālismu. Vineta Sareika ir izcila māksliniece, kura ļoti ātri ir pierādījusi savas radošās spējas Berlīnes Filharmonijas orķestra sastāvā: šajā kolektīvā viņa spēlē tikai kopš 2022. gada 1. maija kā pirmo vijoļu grupas mūziķe," raksta KM.
Oficiāli savas gaitas Berlīnes filharmoniķu pirmās koncertmeistares amatā Vineta Sareika sāka Riharda Štrausa mūzikas programmā, kas 2023. gada 7. un 10. aprīlī orķestra galvenā diriģenta Kirila Petrenko vadībā skanēja Lieldienu festivālā Bādenbādenē (Berlīnes filharmoniķi ir festivāla rezidējošais orķestris). Koncertā bija iekļauta Riharda Štrausa simfoniskā poēma "Varoņa dzīve", kuras izvērstajā vijoles solo mirdzēja Vineta Sareika. Maija sākumā viņa spēlēja orķestra turnejā Spānijā.
Šī gada 7. martā Vineta Sareika saņēma Latvijas Lielo mūzikas balvas 2022 kategorijā "Par izcilu interpretāciju".
Vineta Sareika spēlē Antonio Stradivāri vijoli (1683), kuru viņas rīcībā nodevis Rudžieri fonds.
Austrim Mailītim un arhitektu biroja "Mailitis Architects" komandai, Jurim Pogam un arhitektu biroja "Arhitekta J.Pogas birojs" komandai balva piešķirta par Mežaparka Lielās estrādes "Sidraba birzs" izveidi. Tas ir augstas kvalitātes unikālās akustikas arhitektūras objekts, kas novērtēts ar Starptautisko arhitektūras balvu 2022 kategorijā "Publiskā telpa".
Balvu arhitektiem pasniedza Dziesmu svētku virsdiriģents Kaspars Ādamsons.
"Sidraba birzs" kļuvusi par kultūrtelpu, kas palīdz pilnvērtīgi īstenot Latvijas un pasaules nemateriālā kultūras mantojuma fenomenu, Dziesmu un deju svētku tradīciju, kā arī vēstīt par šo tradīciju pasaulē, teikt KM balvas piešķiršanas pamatojumā.
Dziesmu svētku estrāde ir ievērojamākā nacionāla mēroga sabiedriskā būve, kas tapusi pēdējo gadu laikā un ir piesaistījusi plašu starptautisku uzmanību un radījusi rezonansi pasaulē, veicinot Latvijas un ārvalstu kultūras telpu sadarbību un mijiedarbību.
Mežaparka Sidraba birzs ir saņēmusi ne tikai Latvijas Arhitektūras gada balvas Grand Prix 2021 arī augstu starptautisku profesionālu novērtējumu ‒ Starptautisko arhitektūras balvu 2022 (The International Architecture Award 2022) kategorijā Publiskā telpa (Public Space), kuru kopš 2004. gada piešķir Čikāgas Arhitektūras un dizaina muzejs kopā ar Eiropas Arhitektūras, mākslas un dizaina centru. Tā ir viena no pasaules prestižākajām gada balvām arhitektūras jomā, un 2022. gadā žūrijas vērtēšanai bija izvēlēti 650 darbi no 48 pasaules valstīm.
Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas projekts ir bijis nominēts starp labākajiem arī prestižā arhitektūras un dizaina tīmekļvietnes "Dezeen Awards 2022" konkursā, kategorijā Kultūras būves (Cultural building).
Arhitektūras eksperti atzīst, ka Dziesmu svētku estrādes akustiskais projekts ir unikāls pasaules mērogā, jo nav otra tāda modeļa tik lielā mērogā akustikas modelēšanai. Savukārt tas nozīmē arī aizvien vairāk pasaules sabiedrībā popularizēt Latvijas unikālo kora dziedāšanas tradīciju, kas ir iekļauta UNESCO pasaules nemateriālā kultūras mantojumā. Šā gada jūlijā Dziesmu svētku Noslēguma koncerta laikā Mežaparka estrādē kopā pulcējās ap 63 000 cilvēku (dalībnieki un skatītāji), kas apliecina brīvdabas estrādes mērogu un ietilpību.
Trešais šī gada Izcilības balvas laureāts ir Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs – par starptautiska mēroga pasākumiem Latvijā un pasaulē, īpaši izceļot plašu ievērību un ekspertu atzinību saņēmušo mākslinieču tandēma Skuja Braden radītās ekspozīcijas "Tirgot ūdeni upes malā" projekta īstenošanu Venēcijas biennāles 59. starptautiskajā mākslas izstādē, kas ir profesionāli nozīmīgs ieguldījums Latvijas mākslas atpazīstamības un laikmetīgās kultūras vērtības apziņas veicināšanā Latvijas sabiedrībā.
Balvu LLMC komandai pasniedza kultūras ministre Agnese Logina (P).
Latvijas paviljons ar mākslinieču tandēma Skuja Braden (Ingūna Skuja un Melisa Breidena (Melissa Braden)) radītajiem darbiem Venēcijas biennāles 59. starptautiskajā mākslas izstādē saņēmis īpaši plašu un atzinīgu starptautisku mākslas ekspertu uzmanību, un ticis iekļauts vadošo mākslas mediju labāko nacionālo paviljonu izlasēs 90 dalībvalstu nacionālo paviljonu konkurencē. Izstādes kuratores: Andra Silapētere un Solvita Krese.
Latvijas paviljona ekspozīciju starp labākajām ierindojis ievērojams skaits ietekmīgu mākslas kritiķu. Latvijas paviljonam starptautiskajos medijos veltīti vairāk nekā 50 atzinīgi mākslas apskatnieku un kritiķu novērtējumi, kas Latvijas paviljoniem Venēcijas biennālē ir līdzšinēji lielākā saņemtā uzmanība.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) kopš 1993. gada pēta, veido un virza laikmetīgās mākslas procesus Latvijā un starptautiski, lai kritiski pārjautātu un atspoguļotu mūsdienu sabiedrības norises. Starp LLMC pazīšanās zīmēm ir ikgadējais laikmetīgās mākslas festivāls "Survival Kit", uz pētniecību balstītas laikmetīgās mākslas izstādes Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un Latvijas pārstāvniecība Venēcijas mākslas biennālē. LLMC izglītības un mākslas vēstnešu programmas paplašina apmeklētāju mākslas pieredzi un pasaules uztveri, savukārt veidotais arhīvs ir nozīmīgs resurss laikmetīgās mākslas vēstures pētniecībā.
Uz Izcilības balvu kultūrā var pretendēt, ja iegūts apbalvojums starptautiskos un profesionāli prestižos konkursos, festivālos un citos profesionāla novērtējuma pasākumos kultūras jomā; ja Latvijas mākslinieku vai kolektīvu veikums, piemēram, viesizrādes, koncerti, izstādes un citi pasākumi, guvis plašu rezonansi ārzemēs, veicinājis Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtības apziņu Latvijas sabiedrībā, kā arī tad, ja veikums piesaistījis plašu starptautisku uzmanību un radījis rezonansi pasaulē, veicinot Latvijas un ārvalstu kultūras telpu sadarbību un mijiedarbību.
Kultūras ministrijas apbalvojums – Izcilības balva kultūrā – tika iedibināta 2014. gadā.
Aizvadītajos gados apbalvojumu saņēmuši: Aleksandrs Antoņenko, Jānis Nords, Žaņa Lipkes memoriāls, Signe Baumane, Iveta Apkalna, Andris Freibergs, Turaidas muzejrezervāts, Rasa un Raitis Šmiti, Andris Nelsons, dizaina birojs H2E, Gidons Krēmers un kamerorķestris Kremerata Baltica, režisors Alvis Hermanis, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rolands Kalniņš un Nora Ikstena, Imants Lancmanis, Elīna Garanča un Anna Laudere, Marina Rebeka, Gundega Laiviņa, platforma "Latvian Literature," Pēteris Vasks, Anete Melece, Rundāles pils muzejs, kino un teātra režisors Viesturs Kairišs, izdevniecība "Liels un Mazs" un Latvijas Radio koris.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
