Staļinam rakstīts romāns, kas iekaroja pasauli. 'Meistars un Margarita' toreiz un tagad

Foto: Arhīva foto, Brad Verter / cc. Mihails Bulgakovs un romāna "Meistars un Margarita" pirmizdevums.

Kijivā dzimušo krievu rakstnieku Mihailu Bulgakovu (1891–1940), ārstu pēc izglītības, viņa dzīves laikā nedēvēja par literatūras klasiķi. Viņš nodzīvoja trauksmainu mūžu, kurā centās neļaut padomju varai sevi iznīcināt – vispirms jau kā mākslinieku un tikai tad kā cilvēku –, un mira kā tobrīd plašākai publikai maz pazīstams literāts. Savu mūža darbu, romānu "Meistars un Margarita", kuru daudzi literatūras pētnieki uzskata par vienu no izcilākajiem 20. gadsimta prozas paraugiem, viņš pabeigt nepaspēja, tomēr tam bija lemts pārdzīvot gan padomju varu, gan Staļinu, ar kuru rakstnieka attiecību līkloči reizēm savilkās žņaudzošās cilpās. Ceļš uz šo romānu bija sarežģīts. Lai gan Ukrainā pret Bulgakovu šobrīd ir ļoti neviennozīmīga attieksme, "Meistaru un Margaritu" Rīgā nupat iestudējis Dailes teātris.

Mihaila Bulgakova pirmais romāns ir 1923.–1924. gadā uzrakstītā "Baltā gvarde", kas vēsta par tobrīd neseniem notikumiem, kurus autors pats spilgti piedzīvojis. Romāna centrā ir Turbinu ģimene un dakteris Aleksejs Turbins, kas, kā atzīst literatūras pētnieki, lielā mērā ir autobiogrāfisks tēls. Darbība risinās 1918.–1919. gada Kijivā, pilsoņu kara laikā, kad savā starpā cīnās Sarkanā armija un Baltā gvarde jeb lielinieki un carisma atbalstītāji, kā arī vairāki citi politiski un militāri spēki. Pēcāk Bulgakovs rakstīja, ka pilsoņu karā saskaitījis Kijivā četrpadsmit dažādus apvērsumus un pats bijis aculiecinieks desmit no tiem. 1919. gadā, atceras Bulgakovs, viņu kā ārstu iesauca "visas varas, kas bija ieņēmušas pilsētu (Kijivu)."

Par Bulgakova politiskajām simpātijām literatūras pētnieku vidū nav vienprātības. Zināms, ka ģimnāzijas gados viņš bija pārliecināts monarhists un viņa ģimene kopumā raksturojama kā konservatīvi noskaņota, bet dzīves laikā uzskati vairākas reizes mainījušies. Ir pētnieki, kas Bulgakovu raksturo kā cilvēku, kurš, jo īpaši dažādu politisku juku laikos, centies vienlaikus nosēdēt uz vairākiem krēsliem.