KM atbild VK revidentiem; apšauba iespēju nodot profesionālās mākslas un mūzikas nišu privātajiem  (1)

Jāatzīmē, ka nekur Eiropā, tostarp arī Igaunijā un Lietuvā, nacionālas nozīmes mūzikas kolektīvi – opera, balets, simfoniskais orķestris, akadēmiskais koris nav nodoti privātajam tirgum, un KM apšauba, vai to darbībai nepieciešamo speciālo ēku apsaimniekošanas un uzturēšanas nepieciešamības apstākļos spētu darboties pilnībā privātajā tirgū. Šādas darbības rezultētos ar Latvijas nacionālajai kultūrai nepieciešamo kolektīvu iznīcību, vēsta KM ziņojums.

Neviens Latvijas privātā tirgus spēlētājs (līdzīgi gadījumi nav identificēti arī Lietuvā vai Igaunijā) nav spējīgs uzturēt un pastāvīgi nodarbināt māksliniecisko kolektīvu vai trupu, veicot visus darbaspēka nodokļu maksājumus, kā arī uzturēt fundamentālus nekustamos īpašumus (Latvijas Nacionālo operu un baletu, teātrus, koncertzāles), ar kuriem visi lepojamies, un nodrošināt daudzveidīgu saturu (koncertus, izrādes) visa gada garumā. Savukārt privātā sektora projekti darbojas tikai ierobežotus laika periodus, orientējoties pamatā uz komerciāla tipa saturu un bieži savu projektu īstenošanā iesaistot tieši valsts sektorā pastāvīgi nodarbinātos mūziķus.

Klasiskās mūzikas jomā valsts un privātais sektors pēc būtības neatrodas un nevar atrasties salīdzināmās attiecībās, jo to darbības modelis, izdevumu struktūra, darbības intensitāte un repertuārs ir būtiski atšķirīgi, pauž ministrija

Tāpat KM plāno vērsties Valsts ieņēmumu dienestā, lai iegūtu skaidrākus datus par kapitālsabiedrību darbinieku papildu nodarbinātību, uz kuriem norāda Valsts kontrole. Šī brīža dati vedina pieņemt, ka Valsts kontrole par darba vietu uzskatījusi katru radošās personas noslēgto autoratlīdzības līgumu, novadīto izglītības nodarbību, arī pašnodarbinātās personas statusu u.tml, norāda Kokale.

KM skatījumā radošā darba formas nebūtu korekti uzskaitīt kā atsevišķas darba vietas; piemēram, aktieris, kurš strādā Latvijas Nacionālajā teātrī pilnu slodzi, var būt arī pasniedzējs Latvijas Kultūras akadēmijā vai citā izglītības iestādē; kā pašnodarbināta persona ierunāt mārketinga materiālu tekstus Valsts kontrolei vai Kultūras ministrijai, vadīt korporatīvus pasākumus vai raidījumus TV / radio; vasarā, kad teātris skatītājiem ir slēgts, piedalīties filmu uzņemšanas projektos. Tāda ir radošo personību darba specifika un pieprasījums darba tirgū pēc šiem profesionāļiem ir.

Vēl viens aspekts - radošajās jomās strādājošie strādā vairākās darbavietās arī zemā atalgojuma dēļ, jo tikai vienā darba vietā cilvēka cienīgu atalgojumu nopelnīt nav iespējams. Rodas pārslodze un izdegšanas sindroms. Līdzīga situācija nav raksturīga nevienas citas nozares valsts kapitālsabiedrībās nodarbinātajiem, kā piemērus var minēt "Latvenergo," "Latvijas Valsts mežus," "Latvijas ceļus" u.c.

KM apņemas arī ar valsts, pašvaldību, privātajām un nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā, vienoties par automatizētajā datu sistēmā ievadāmajiem datiem (no 2026. gada), kā arī pasūtīt profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomas izvērtējumu, kura ietvaros iegūt datus par profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomas pārstāvjiem (no 2027. gada), kā arī izveidot vienotu automatizētu datu iegūšanas un apkopošanas sistēmu, kas sniegtu informāciju par profesionālās skatuves mākslas organizāciju radošo darbību un no kuras būtu izgūstami analizējami dati (arī no 2027. gada).

Tāpat KM ar kapitālsabiedrību vadību ir vienojusies par vienotu principu ievērošanu gada pārskatu sagatavošanā no 2025. gada, līdz ar to kultūras kapitālsabiedrību 2025. gada pārskati tiks sagatavoti pēc vienotiem principiem.

KM pārskatīs un pieņems lēmumu par vienotu principu piemērošanu kapitālsabiedrībās gan atlaižu apmēra noteikšanā dažādām sabiedrības mērķgrupām (studenti, pensionāri, ģimenes ar bērniem, maznodrošināto sociālo grupu pārstāvji), gan brīvbiļešu (t.sk. reprezentācijas un labdarības nolūkos izsniegto) izsniegšanā.

Tomēr vienlaikus ministrija atzīmē, ka Valsts kontroles revīzijas ziņojumam izvēlētais laika periods (2019.-2022. gads) ir Covid-19 pandēmijas laiks, līdz ar to nav reprezentatīvs un faktiski neraksturo šī brīža situāciju - jau sākot no 2020. gada pavasara kultūras institūcijas ievēroja Covid-19 izplatībai noteiktos drošības pasākumus (2m distance, personu skaita ierobežojums noteiktos kvadrātmetros u.c.). Tāpat visdrīzāk Valsts kontrole pie ielūgumiem pieskaitījusi arī radošajām komandām, mediju pārstāvjiem, kritiķiem, mūziķiem u.c. sabiedrības grupām, kuras tieši iesaistītas izrāžu un koncertu tapšanā vai komunikācijas nodrošināšanā par tiem, piešķirtos ielūgumus. Šīs grupas turpmāk būtu jāuzskaita nodalīti, lai nerastos maldīgs priekšstats par izsniegto ielūgumu apjomu.

Latvijas kultūrpolitikas īstenošanai Kultūras ministrijas (KM) rīcībā ir instruments – 14 kapitālsabiedrības, kurās KM ir 100% kapitāla daļu turētāja un kas darbojas profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā. KM kapitālsabiedrībām piešķirtās valsts budžeta dotācijas apmērs ik gadu pieaug, un 2023. gadā tas bija 40 miljoni eiro, kas veido 63% no to kopējiem ieņēmumiem.