"Esmu latvietis, un es ļoti cienu dziesmu svētku tradīciju, bet par ko šie svētki ir pārvērsti? Tas ir visparastākais komercpasākums," intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" teicis komponists Raimonds Pauls.
Viņš norādījis, ka kādreiz diriģenti "trīcēja un drebēja, gaidīdami orgkomitejas spriedumu – uzaicinās vai neuzaicinās mani par virsdiriģentu? Tagad diriģents pajautā: cik tu man par to maksāsi?"
Tāpat Pauls intervijā laikrakstam norāda, ka dziesmu svētki ir pasākums latviešiem. "Nevajag muldēt, ka ārzemniekos tie izraisa kaut kādas emocijas. Atceros gadījumu Daugavpilī pirms kāda laika. Vietējie dziesmu svētki. Cilvēki nodziedāja, pieticīgi aplausi. Es dabūju bišķi vairāk. Un tad uz skatuves iznāca viens baltkrievs. Kājas pa gaisu, lustīgas dziesmas, paķēra publiku uz urrā! Un tad atkal mēs – pelēkas skumjas, traģika... Laikam būs jāuzraksta simfonija ar nosaukumu Latviešu tautas ciešanas.
Paskat, 18. novembris, valsts svētki. Svētki! No rīta televīzijā – baznīca. Pēc tam – filma par izsūtīšanu. Vienu citu gadu šajā paša dienā parādīja kinožurnālus Padomju Latvija – tur visi smejas, priecājas, lai dzīvo Staļins! Pēc tam – atkal vilciens, klaboņa, izsūtījums... Protams, vēsture ir jāzina un jāciena, bet vai tad tiešām vismaz valsts svētkos nevarētu iztikt bez nepārtrauktām gaudām?" intervijā vaicā komponists.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
