Raimonda Paula Trio, Nacionālā teātra izrāžu ieraksti un Pētera Kļavas lekciju cikls

RAIMONDA PAULA TRIO. Jauna mūzika jubilejā. Tiešsaistes koncerts

Svinot Raimonda Paula 85. dzimšanas dienu, tiešsaistē no Vidzemes koncertzāles "Cēsis" būs klausāms un skatāms koncerts, kurā piedzīvosim Maestro jaunāko kompozīciju pirmatskaņojumus.

Ar šo koncertu sveiksim Maestro jubilejā, cerot, ka džeza brīvais gars, mūziķu augstā meistarība un savstarpējās saspēles enerģija tiešsaistes formātā klausītājus sasniegs visspēcīgāk un dāvās iespējami tuvāko "dzīva" koncerta klātbūtnes sajūtu, pēc kuras tik ļoti šobrīd alkstam.

Raimonda Paula vārds latviešu estrādes un džeza mūzikas vēsture jau ierakstīts ar zelta burtiem, bet tas nebūtu Maestro, ja savā neizsīkstošās enerģijas un ideju pārpilnībā neturpinātu radīt arvien jaunu mūziku. Arī visu pasauli pārsteigusī pandēmija tam nav bijis šķērslis – tās laikā tapusi iemīļotajai pilsētai Rīgai veltīta koncertprogramma ar tādām kompozīcijām kā "Vecpilsēta", "Bastejkalns", "Rīgas Doms", "Vērmanītis", "Līvu laukums" un citiem veltījumiem gan konkrētām vietām, gan pašai Rīgai.

Komponistam vienmēr tuva bijusi džeza mūzika, un tieši šajā žanrā tapuši jaunie skaņdarbi, ko kopā ar Maestro atskaņos vēl divi leģendāri mūziķi – igauņu kontrabasists Toivo Unts un latviešu sitaminstrumentālists Māris Briežkalns.

Toivo Unts Paula izpausmi džezā salīdzina ar Oskara Pītersona vai Erola Gārnera daiļradi, uzsverot, ka šajā mūzikā nav jāmeklē dziļa džeza filozofija, bet vienkārši jāļaujas melodijām un sajūtām. Turklāt Maestro rokrakstam piemīt neatkārtojams melodiskums, kas izpaužas arī instrumentālajā mūzikā.

Džeza meistaru trio koncertā Cēsīs papildinās šarmantā Sofija Rubina-Hantere (Sofia Rubina-Hunter) – džeza dziedātāja no Igaunijas, kura arī aiz savas valsts robežām zināma kā talantīga un radoša māksliniece. Dziedāšanu mācījusies mūzikas koledžā Sočos, studējusi Vācijā Kotbusas konservatorijā un Tartu Universitātē, kā arī prestižajā Bērklija mūzikas koledžā ASV. Mākslinieces džeza albums "In The Land Of OO-Bla-Dee", kas izdots 2016. gadā, ieguvis Igaunijas Mūzikas balvu kategorijā "Labākais džeza albums".

Sofijas sniegumā skanēs dziesmas ar Raimonda Paula mūziku un atzītā, godalgotā amerikāņu dziesmu tekstu autora Gordona Pogodas vārdiem angļu valodā, kas līdzīgi kā instrumentālie skaņdarbi tapušas pavisam nesen kā veltījums Rīgai un publikai tiks pirmatskaņotas pirmo reizi.

Nacionālā teātra izrāžu izlase tiešsaistē

Nacionālais teātris ir paplašinājis e-teātra piedāvājumu ar sešu izrāžu ierakstiem. Tagad repertuārā latviešu autoru un dramaturgu darbu iestudējumi, kas kļuvuši par neaizmirstamiem mākslas notikumiem uz Nacionālā teātra skatuvēm.

Vizmas Belševicas "Bille" – režisors Valdis Lūriņš. Vizmas Belševicas triloģija "Bille" ir ievērojamās latviešu dzejnieces autobiogrāfisks darbs, tajā ir viņas Rīgas noskaņa – strādnieku dzīvoklis īres namā Grīziņkalnā, basas kājas, melna maize, trokšņaini kaimiņi, trūkums, dzelžaina nepieciešamība pēc tīrības un kārtības, bet pāri visam – sapnis par Latviju, lepnums par jauno valsti, ticība, ka savām rokām varēs izdarīt visu. Titullomā – Dace Bonāte, kura par darbu šajā iestudējumā saņēmusi "Spēlmaņu nakts" balvu.

Ingas Ābeles "Klūgu mūks" – režisore Indra Roga. Kad iznāca Ingas Ābeles "Klūgu mūks", tas satricināja divu grupu cilvēkus līdz sirds dziļumiem. Vieni no tiem bija Latgales puses ļaudis un viņu novadnieki visās Latvijas malās, otri – labas literatūras cienītāji. Pirmie atzina, ka stāsts par izcilo Latgales vīru – mācītāju un literātu Franci Trasunu – un tikpat ievērojamo lidotāju Jāzepu Baško uzceļ pieminekli Latgalei un atklāj tās sirdi. Otrie sajūsminājās par rakstnieces valodas krāšņumu, poētisko Latgales ainavu un dziļi sajustajiem cilvēkiem. Indras Rogas redzējumā "Klūgu mūks" runā par mūsu tautas raksturu, par nepieciešamību lūkoties debesīs un spēju sapņot, jo arī visneprātīgākie sapņi piepildās. Pat ja mūžs ir par īsu, lai pats sapņotājs to pieredzētu. Un tā arī ir dzīves jēga. "Ticēt un darīt – tas ir viss! Pieņemt, izturēt un nekrist izmisumā."

Rasa Bugavičute-Pēce "Sarkangalvīte un vilks" – režisors Elmārs Seņkovs. Iedvesmojoties no Brāļiem Grimmiem, tapis mūsdienu stāsts par Sarkangalvīti, viņas Mammu, Mednieku un mīļo Vecmāmiņu, kura dzīvo otrpus mežam. Bet mežu mūsu stāstā pārvalda Meža parlaments – Zaķis, Tītars, Ods, Bebrs un Ķirzaka –, kas Sarkangalvīti mudina rīkoties pēc pašu izdomātiem likumiem, tā sargājoties no Vilka. Tomēr, lai kādi būtu Meža likumi, Vilku interesē tikai viens vienīgs – ēšanas likums. Ko nu? Klausīt sirdij, nezaudēt modrību un dziedāt līdzi Meža parlamenta dziesmām.

Māris Bērziņš "Svina garša" – režisors Valters Sīlis. Dēku un piedzīvojumu romāns no vienas puses, traģikomisku notikumu virkne, kas maina cilvēku dzīves, no otras puses – tā literatūras pazinēji raksturo šo Māra Bērziņa darbu. Romāna dramatizējumā uz Nacionālā teātra skatuves spēcīgi aktierdarbi savijas ar dokumentālā teātra tiešumu un attēlotā laikmeta skaudro realitāti. 1940. un 1941. gadā Latvijā straujā tempā nomainās lielvalstu varas, un latviešu puisis Matīss no Torņakalna, kurš nevēlas karot ne vienā, ne otrā frontes pusē, mēģina būt malā. Protams, tas neizdodas. Nepieciešamība izdzīvot frontes aizmugurē, uzdzīve un andelēšanās ar kreiso preci, pirmā sastapšanās ar mīlestību, nodevību, nelietību, žēlsirdību, un svina garša mutē. Gan no nomaldījušās lodes, gan no tā, kas notiek ar Latviju.

Harijs Gulbis "Cīrulīši" – režisors Edmunds Freibergs. Ir vēls rudens vakars "Cīrulīšu" pagalmā, kad visi trīs Zelmas pieaugušie bērni sapulcējas pie viena galda, lai vēl pēdējo reizi pasēdētu kopā, pirms mamma dosies dzīvot pie viena no viņiem, Raimonda, un lai atcerētos bērnību, tās jokus un raizes. Bet mammas sirdi nomāc jaunas raizes. Izrāde-veltījums visām latviešu viensētām. Izrāde-veltījums visām mammām. Un izrāde-veltījums mums, viņu bērniem. Zelmas lomā – Lāsma Kugrēna.

Kārlis Krūmiņš "Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris" – režisors Valters Sīlis. Valsts dibināšanas dienas simulācija, iespēja pašiem atgriezties vairāk nekā 100 gadus senā pagātnē Rīgā, Pilsētas II teātrī, kur kopā sanāca gan drosmīgi un stratēģiski valstiski domājoši, gan vienkārši avantūristiski noskaņoti un nejauši iesaistīti cilvēki, kas pieņēma vēsturisko Latvijas Republikas proklamāciju. Starp patriotiski un jūsmīgi noskaņotiem, bija arī skeptiski un visu apšauboši cilvēki, starp gudriem un erudītiem – apjukuši – visas šīs balsis skanēs jums ausīs, un jums būs jāizšķiras, pie kuriem vēlaties piederēt jūs.

Reanimatologa PĒTERA KĻAVAS lekciju cikla 5. lekcija. Realitātes metafiziskā vadība: I daļa

Prāts vienlaicīgi ir mūsu spēcīgākais ierocis, kas var sniegt vēlamo, un ienaidnieks, kas var sagraut mūsu veselību un jebkuru dzīves jomu. Tas, kurš pārvalda prātu, pārvalda dzīvi. Kvantu fiziķi ir pierādījuši, ka novērotājs ietekmē realitāti. Kas un kāds ir novērotājs un kādam jābūt novērošanas procesam, lai fiziķu pierādītā patiesība izpaustos kā veiksmīga un sakārtota dzīve, kā veselība un harmonija šeit, mūsu ikdienā?

5. lekcijā vairāk uzmanības būs veltīts veselībai – kā prāts rada savstarpēji saistītu izpausmju kaskādi, kas noved pie nopietnām ķermeņa saslimšanām. Un tajā pat laikā neapgāžami eksperimenti un dokumentēti gadījumi apliecina – prāts spēj ietekmēt visus organisma procesus arī pozitīvā, turklāt pat šķietami neticamā veidā. Lekcijā apskatītas arī zinātnes atziņas par apziņu un prātu, kosmiski likumi un metafiziskās psihes prakses, bez kuru ievērošanas nav iespējams būt veselam un veiksmīgam. Tēma sadalīta 2 daļās – 5. un 6. lekcijas.

Pētera Kļavas lekciju cikls aicina domāt un meklēt atbildes gan uz eksistenciāli svarīgiem jautājumiem par dzīvi, tās jēgu, nāvi, apziņu un prātu, gan izprast dažādas ļoti praktiskas dzīves jomas, ar kurām ikvienam jāsaskaras ikdienā. Lekcijas notiks reizi mēnesī tiešraidē, un, ja tas būs iespējams, arī klātienē.

Par lekciju cikla rašanos Pēteris Kļava stāsta: "Jau no 1989. gada, strādājot BKUS Reanimācijas nodaļā un Latvijas Katastrofu medicīnas centrā, man ļoti daudz ir nācies redzēt cilvēku izmisumu, sāpes, nesamierināšanos, pašam domāt un atbildēt uz vecāku jautājumiem par dzīvības vērtību, prāta niecību un nevarību. Kāpēc dzīve notiek tieši tā? Kas ir jēga? Un vai vispār tāda ir? Vai dzīve tiešām nevar būt bez ciešanām? Vairāk nekā 30 gadus diendienā esmu meklējis atbildes uz šiem eksistenciālajiem jautājumiem, lasot gan senus autentiskus tekstus, gan mūsdienu zinātnes jaunākos pētījumus.

Tas, ko es vēlos, ir – dalīties savās atziņās. Ne jau atklāt galējo patiesību, bet uzrādīt interesantus un kvalitatīvus zināšanu avotus. Jēga nav nepārtraukti vilties un būt pesimistiskiem, bet caur izpratni spēt nointegrēt samsāras bezjēdzīgās eksistences riteni un pelēkās ikdienas ļoti daudzos priekus."

Biļetes uz šiem un citiem kultūras pasākumiem tiešsaistē atrodamas "Biļešu Paradīzes" internetveikalā bilesuparadize.lv.