Dziesmu svētku biedrība aicina politiskās partijas atgriezties pie diskusijas par kultūras nozares profesionāļu, jo īpaši Dziesmu svētku kustības kolektīvu vadītāju atalgojuma pieaugumu, informēja biedrības valdes priekšsēdētājs Ints Teterovskis.
Viņš atzīmē, ka Dziesmu svētki notiek ik pa diviem, trim gadiem - reizi piecos gados notiek gan Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki, gan Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Skolu jaunatnes dziesmu svētkus organizē Izglītības un Zinātnes ministrija, savukārt vispārējos - Kultūras ministrija (KM). Abu svētku īstenošana ir valsts pasūtījums.
Teterovskis skaidro, ka valsts ieguldījums vispārējo Dziesmu svētku kustības kolektīvu atalgojumā kopš 2015. gada ir bijis nemainīgs - mērķdotācija 1,1 miljona eiro apmērā. Līdz ar to kolektīva vadītājam par darbu vienas vienības vadībā vidējais valsts līdzfinansējums ir 39,69 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas koru, deju kolektīvi, pūtēju orķestri, kokļu ansambļu vadītājam par vienas vienības muzikālu vadīšanu. Savukārt pārējo Dziesmu svētku nozares kolektīvu vadītājiem par vienas vienības vadīšanu pienākas 19,84 eiro.
Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs norāda, ka pašvaldības iespēju robežās sedz pārējās izmaksas bez sakārtotas valsts sistēmas līdzfinansējuma aprēķinos. Viņš klāsta, ka diriģentu darbs ilgstoši notiek uz entuziasma pamata un uz izdegšanas robežas, kas neveicina jaunās paaudzes profesionāļu iesaisti kolektīvu vadībā.
"Ņemot vērā minēto, nozare sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru trīs gadu laikā izstrādāja vienotu, caurspīdīgu atalgojuma modeli ar daļēji izlīdzinātu finansiālu atbildību starp valsti un pašvaldībām. Iepriekšējais kultūras ministrs šim mērķim izveidoja trīs gadu attīstības plānu, 2024. gada KM budžeta prioritātēs paredzot 4,9 miljonus eiro," pauž Teterovskis, piebilstot, ka patlaban pieejamā informācija liecina par pretējo, jo plānotais finansējums prioritātēs nav iekļauts, ko tikšanās laikā apstiprināja arī jaunā kultūras ministre Agnese Logina (P) un valsts sekretāre Dace Vilsone.
Viņš piemin arī situāciju Igaunijā, kur diriģentam ir oficiāls darba līgums vismaz uz gadu ar apmaksātu atvaļinājumu, sociālām garantijām, pilnai slodzei nosakot atalgojumu no 1600 līdz 3200 eiro mēnesī. Diriģenta algas minimālā likme ir 19,05 eiro par vienu akadēmisko stundu, nosakot valsts minimumu, kas mēnesī nedrīkst būt mazāks par 496 eiro pirms nodokļu nomaksas par darbu vienā kolektīvā. Pusi no nolīgtās summas sedz valsts, uzņemoties solidāru finansiālu atbildību par saviem Dziesmu svētku nozares profesionāļiem.
Teterovskis akcentē, ka saskaņā ar Satversmes preambulā teikto - Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Viņš uzsver, ka Dziesmu svētki ir viens no mūsu kultūras galvenajiem fenomeniem, tāpēc valstiski būtu uzņemties par to atbildību katru gadu.
Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs norāda, ka tikšanās laikā KM vadība jautājusi, kur ņemt naudu, vai to ņemt nost medicīnai un skolotājiem. Teterovskis uzsver, ka tā ir neizprotama retorika, jo KM ne 2018. gadā, nedz arī 2023. gadā nav veikusi pētījumu par Dziesmu svētku ekonomisko ietekmi. Viņa ieskatā, atbildēm uz šiem jautājumiem jārod KM dialogā ar koalīcijas partneriem un finanšu ministru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
