Mākslas akadēmijā būs skatāma izstāde 'Franču grupa. 1960. gadi'

Apzīmējums "Franču grupa" Latvijas mākslas vēsturē ir sastopams divas reizes. Pirmā Franču grupa datējama ar 1940. gadu otro pusi, tajā ietilpa plašs domubiedru loks, kurus vienoja dziļa interese par franču kultūru. Par domubiedru idejisko līderi tiek uzskatīts Kurts Fridrihsons.

Otrā Franču grupa - neformāla domubiedru kopa - datējama ar 60.gadiem un to veido Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļas studenti, kas apzināti demonstrēja noraidošu attieksmi pret padomju mākslas principiem un studēja franču modernās mākslas paraugus.

Paši domubiedri sevi par grupu nekad nav saukuši. Nosaukums "pielipis" gluži nejauši. Reiz, ejot garām telpai, kurā jaunieši gleznojuši, klausoties franču mūziku, glezniecības profesors Leo Svemps noteicis: "Ā! Salon de Paris!", kas tad arī kļuvis par grupas nosaukumu. Ikdienā jaunieši interesējušies par franču kultūras dzīves sastāvdaļām - lasījuši franču autoru prozu un dzeju, klausījušies Edītes Piafas ierakstus, baudījuši vīnu un sprieduši par mākslu. Aktīvākais grupas pulcēšanās laiks ir no 1961. gada līdz 1964.gadam, kad Franču grupas dalībnieki mācās Mākslas akadēmijā. Par grupas lūzuma punktu ir uzskatāma 1963. gada vasara, kad tiek pārvarēta izteiktā Sezana un franču postmodernisma autoru ietekme un mākslinieku darbos sāk iezīmēties katra individuālais rokraksts un redzējums.

Šī izstāde ir Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas 4. kursa studentu mācību projekts. Projekta mērķis ir dot iespēju topošajiem mākslas zinātniekiem patstāvīgi, balstoties uz Latvijas Nacionālā mākslas muzeja fondiem, pētīt un interpretēt kādu 20. gs. otrās puses Latvijas mākslas parādību. Lielākā daļa izstādes mākslas darbu gūti no privātkolekcijām, kā arī no LMA un LMS muzeju krājumiem.

Par izstādes centrālo darbu izvēlēts Maijas Tabakas diplomdarbs "Jauno mākslinieku grupas portrets" (1969). Balstoties uz šo darbu, kurā portretēti jaunie mākslinieki, noteikts grupas biedru sastāvs.