Nozagtie un neatrastie mākslas darbi: septiņi vērtīgākie  (14)

Ne mazums muzeju un mākslas kolekciju aplaupītas arī iepriekš. Daļa no garnadžu aiznestajām vērtībām ir atgūta, taču joprojām simtiem mākslas darbu atrodas slēptās kolekcijās vai apputējuši slepenās noliktavās. Tiek lēsts, ka visā pasaulē patlaban meklēšanā ir aptuveni 350 000 zagtu gleznu, skulptūru un cita veida mākslas objektu.

Liela daļa laupītāju, nespējot ātri realizēt savu guvumu, pārdod darbus melnajā tirgū par 5%-10% no to tirgus vērtības. Līdz ar to daudzi šedevri kļūst par maksājuma līdzekļiem narkotiku un ieroču tirdzniecībā. Tā tie var cirkulēt pa noziedzīgo tīklu darījumiem, līdz kārtējais īpašnieks darbu pieliek, piemēram, savā istabā pie sienas, kur tas var palikt pat gadu desmitiem neviena nepamanīts.

Interneta vietne "abc News" apkopojusi pasaules vērtīgākos nozagtos mākslas darbus, kuru kopējā vērtība pārsniedz vienu miljardu ASV dolāru (jeb aptuveni 700 miljonus latu):

Jana Vermēra glezna "Koncerts", kas tiek uzskatīta par pašu vērtīgāko jebkad nozagto mākslas objektu, aiznesta vienā no pasaules slavenākajām laupīšanām. 1990. gadā Bostonā no Izabellas Stjuartes Gārdneres muzeja to kopā ar vēl 12 citiem darbiem aiznesa divi policistu formās ģērbti vīrieši.

Laupītāju guvums tiek lēsts aptuveni 500 miljonu ASV dolāru (aptuveni 270 miljonu latu) vērtībā, no kā ap 200 miljoniem ASV dolāru jeb aptuveni 107 miljoniem latu veido "Koncerts" vērtība. Gleznas vērtība ir noteikta aptuvena - tās dārdzību galvenokārt veido fakts, ka mākslinieks nākamajām paaudzēm ir atstājis vien aptuveni 30 savus darbus. Neviens no Gārdneres muzeja pazudušajiem mākslas objektiem nav atrasts līdz pat šai dienai.

Gleznu laupītāji izgrieza no rāmja, turklāt, to darot, perfekti atkārtoja citu zagļu veikumu. Šī pati glezna šādā pat veidā no šā paša muzeja jau tika nozagta 1978. gadā, bet pēc pāris gadiem atrasta Kuveitā.

Gaismēnas meistara Rembranta ģeniālais darbs "Vētra Galilejas jūrā" pazuda reizē ar iepriekš pieminēto Vermēra "Koncertu", kad 1990. gadā tika aplaupīts Izabellas Stjuartes Gārdnes muzejs Bostonā.

Pusmiljardu ASV dolāru vērtais 13 gleznu laupījums iegājis pasaules zādzību vēsturē, jo tā laikā no viena muzeja pazuduši vairāki tādu vecmeistaru kā jau minēto Vermēra, Rembranta, kā arī Flinka un Monē darbi.

Davidova-Morini Stradivari vijole ir viens no pasaulē vērtīgākajiem mūzikas instrumentiem. Tā cena tiek lēsta ap 3,5 miljoniem ASV dolāru (ap 1,9 miljoniem latu). Vijole nozagta 1995. gadā no 91 gadu vecās bijušās vijolnieces Ērikas Morini dzīvokļa Ņujorkā laikā, kad tās īpašniece bija slima un gultā burtiski pavadīja vēl savas pēdējās stundas.

Morini tēvs, kurš bija mūzikas skolotājs Vīnē, dārgo instrumentu savai meitai bija uzdāvinājis turpat 80 gadus iepriekš. Vijoli pats Antonio Stradivari izgatavoja 1727. gadā. Morini ģimene publiski par zādzību paziņoja pēc mūziķes nāves.

Vinsenta van Goga slaveno gleznu ar vētraino jūras skatu pie Nīderlandes krastiem papildināja arī gleznošanas laikā pielipušie un līdz šim palikušie smilšu graudiņi no pludmales. Darbs 2002. gadā nozagts no van Goga muzeja Amsterdamā, Nīderlandē.

Divi zagļi, izmantojot pieslienamās trepes, uzrāpās uz muzeja jumta, no kura iekļuva ēkā un nozaga divas gleznas. Bez darba "Skats uz jūru Šēvingenā" tika aiznesta arī glezna "Draudze atstāj Ņūenas reformistu baznīcu", kuru abu kopējā vērtība ir ap 30 miljoni ASV dolāru (ap 16 miljoni latu).

Abi zādzību izdarījušie vīrieši tika noķerti un tiesāti jau nākamajā gadā, bet gleznas nav atgūtas vēl līdz šim brīdim.

Kamēr lielākā daļa pasaules iedzīvotāju 1999. gada 31. decembra pievakarē gaidīja jaunās tūkstošgades sākumu, kāds zaglis šajā laikā ielauzās Ešmolīnas Muzejā Oksfordā, Lielbritānijā un nozaga Pola Sezāna darbu "Skats uz Auversu pie Uāzas". Gleznas vērtība tiek lēsta ap 5 miljoniem ASV dolāru (2,7 miljoniem latu).

Konkrēto darbu pats māklinieks nekad nav parakstījis, kas norāda, ka Sezāns pats to nav uzskatījis par pabeigtu.

Vitnejas muzeja dibinātāja un prominenta mākslas pasaules patrone Ģertrūde Vanderbilta Vitneja 1912. gadā pasūtīja mākslinieka Maksfīlda Pariša gleznojumus.

2002. gada jūlijā tie tika izzagti laupīšanas laikā no kādas Holivudas galerijas Kalifornijā, ASV. Gleznas, kurām nav doti nosaukumi, tika izgrieztas no saviem rāmjiem un līdz pat šim brīdim nav atrastas. To vērtība tiek lēsta ap 4 miljoniem ASV dolāru (2,1 miljonu latu).