Slavenākais arābs laikmetīgajā mākslā. Pieci zīmīgi mirkļi nelaiķa Hasana Šarifa karjerā

Šarifs dzimis 1951. gadā Dubaijā, kur dzīvojis lielāko daļu mūža. Viņš tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem Apvienoto Arābu Emirātu māksliniekiem, viņa ieguldījums mākslas attīstībā sekmējis daudzu jaunu mākslinieku izaugsmi, kā arī viņa idejas par mākslas tapšanu un attieksme pret radīšanas procesu atstājusi būtisku ietekmi uz konceptuālās mākslas attīstību gan Arābu Emirātos, gan citviet pasaulē.

Šarifa darbi bijuši izstādīti Gugenheima muzejā Ņujorkā, Žorža Pompidū centrā Parīzē, Arābu modernās mākslas muzejā un vairākās citās starptautiski pazīstamās galerijās un muzejos. Viņa nesenākās izstādes notikušas 2015. gadā – "IVDE" galerijā Dubaijā un "gbAgency" Parīzē.

Dzīves laikā ne tikai veicis eksperimentus mākslas nozarē, bet daudziem uzlecošiem un talantīgiem autoriem bijis arī pasniedzējs, mākslas kritiķis, kā arī nodarbojies ar sabiedrisko aktīvismu, atstājot nedzēšamas pēdas Vidējo austrumu mākslas vēsturē.

Lai noskaidrotu, kas tieši padarījis Šarifa darbus un uzskatus par nozīmīgiem, portāls "Delfi" piedāvā apūkot dažus no ietekmīgās personības darbiem un uzzināt, kādos veidos Hasans Šarifs iespaidojis laikmetīgās mākslas attīstību.

Karikatūras vēsturiski nozīmīgā laikā

Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Šarifs publicēja karikatūras dažādos Emirātu laikrakstos, komentējot tābrīža sociālpolitisko stāvokli un izmaiņas tajā.

Viņa humoristiskie zīmējumi bija attiecīgajā laikā un vietā ļoti vajadzīgs komentārs par sabiedrības apjukumu saistībā ar Emirātu pēkšņo attīstību 70. gados.

Mākslas iestāžu dibināšana

Šarifs bija viens no dibinātājiem "Emirātu tēlotājmākslas sabiedrībai", kas radās kā mākslas profesionāļu bezpeļņas organizācija astoņdesmito gadu pirmajā pusē. 1984. gadā viņš arī nodibinājis "Al Marijah" mākslas darbnīcu, kas darbojās kā tikšanās vieta un atbalsta sniedzējs jauniem Emirātu māksliniekiem. Iestāde arī veicināja mākslinieku starppilsētu attiecības.

Apvienotie Arābu Emirāti kā neatkarīga valsts izveidojās vien 1971. gadā, tādēļ Šarifa dibinātās iestādes iedzīvināja mākslas vidi pilsētās, kuras bija salīdzinoši agrā attīstības pakāpē (it sevišķi, ja salīdzina ar to, kādā plaukumā ir pašreizējās Emirātu pilsētas). Tādējādi Šarifs bija viens no pirmajiem cilvēkiem, kurš kultivējis Emirātu kultūras ainas atraisīšanos.

Mākslas konceptualizācija

Šarifu dēvē par konceptuālās mākslas pionieri Vidējos Austrumos. Nojaucot dažāda veida uzskatu sistēmas un parodējot tās, viņš iedvesmojis daudzus mūsdienu māksliniekus. Turklāt Šarifs bieži rakstīja par saviem darbiem, sniedzot iespēju ielūkoties viņa domāšanā. "Kopš 1979. gada es liku nopietnu uzsvaru uz eksperimentēšanu glezniecības laukā," rakstījis Šarifs. "Es lietoju dažādu metožu dažādus elementus, veidojot eklektisku gleznošanas stilu [..] Man bija jāatrod alternatīvs "mākslas darbs"."

Viņš pievērsās arī performances žanram, sākotnēji veidojot tās kā komentāru par politiķu un zinātnieku retoriku, piemēram, kādā 80. gadu sākuma performancē Londonā viņš, ēdot maizi, nopietnā intonācijā runājis par politiku. "Mana mute ir pilna ar maizi. Es padzeros. Es ieēdu vēl maizi, runāju, padzeros, ielieku mutē vēl maizi un tā tālāk. To visu ierakstu. Es runāju par nopietnām lietām – politiku un mākslu," ārzemju medijiem intervijā stāstījis Šarifs. Viņa performances, kā rakstījis medijs "Art News", veidotas arī kā piezīmes par mākslinieka un mākslas darba attiecībām, piemēram, Šarifs mēdzis veikt pavisam parastas darbības (apsiet auklu ap akmeni) un tad tās pasludināt par mākslinieciskiem triumfiem.

Viena no zināmākajām Šarifa mākslinieciskās darbības daļām ir "Aušanas" ("Weaving") sērijas darbi, kā arī viņa "Objekti". Šarifs izmantoja dažāda veida materiālus, kas palika pāri rūpnieciskajos procesos, lai no tiem radītu mākslas darbus, tādējādi spēlējoties ar patērētāju kultūras tēliem. "Kopš 1982. gada es veidoju darbus, ko mūsdienu vizuālās mākslas terminoloģijā var dēvēt par "jaukto mediju mākslu" ("Mixed Media Art"). Es izmantoju jebko, kas bija pieejams – sintētiski materiāli, audums, papīrs, plastmasa, koks, metāla stieples…" par saviem "Objektiem" rakstījis Šarifs. Savukārt par "Aušanas" darbiem mākslinieks attīstījis padziļinātāku koncepciju. "Šī vulgārā tirgus mentalitāte, kas pārpludināja veikalus ar patērnieciskiem produktiem, tik ļoti iesūcās indivīdu prātos, ka sāka tos kontrolēt kā vergus," viņš rakstīja, uzsvērdams, ka jaunattīstītības valstu iedzīvotāji "bija galvenie upuri šim postošajam patērētāju sabiedrības cunami. Tā iespaidā es nonācu pie idejas, ka mākslas veidošanā iespējams izmantot līdzīgu – pārmērīga atkārtojuma – principu. Es nerimstoši nodevos garlaicīgām, repetatīvām darbībām. Tas nu kļuvis par manas mākslas firmas zīmi."

Arī nesenākajās izstādēs redzami spilgti piemēri Šarifa "Aušanas" darbiem – "gleznas", kas veidotas no ķemmēm vai peldbaseinu čībām, vai maskām.

'Lidojošā Nama' rašanās

Hasans Šarifs ir viens no "Lidojošā Nama" ("The Flying House") veidotājiem. "Lidojošais Nams" ir 2007. gadā dibināta institūcija Dubaijā, kuras mērķis ir jaunu vietējo laikmetīgo mākslinieku darbības veicināšana.

"Lidojošais Nams" ir bezpeļņas galerija, kas palīdzējusi daudziem māksliniekiem, kurus nepārstāv komerciālas galerijas.

Venēcijas mākslas biennāle

2009. gadā Šarifs pārstāvēja Apvienotos Arābu Emirātus starptautiskajā Venēcijas mākslas biennālē, kārtējo reizi gūstot lielus panākumus un atzinību mākslas baudītāju vidū.

Šarifa darbi tika izstādīti Venēcijā arī 2015. gadā, kad viena no Šārdžas Mākslas fonda dibinātājām – Hora Al Kasimi – tos iekļāva Arābu Emirātu paviljonā.