Mani bērni savu vēlmi dziedāt un dejot jau izdara paši un es esmu priecīgs, ka esmu palīdzējis viņiem par to padomāt. Un tomēr, sēžot gan Dziesmusvētku lielajā estrādē, gan Daugavas stadionā, gan arī Rīgas Latviešu biedrības namā notikušajā koncertā ar skumjām secināju, ka šī interese un vajadzība būt tautai tik svarīgā brīdī klāt ir ĻOTI mazai daļai Saeimas deputātu, ministru un visādu citādu augstu ierēdņu. Gribas jau cerēt, ka līdzīgi kā bijusī prezidente Vaira Vīķe Freiberga, arī Valdis Zatlers, ministri un ierēdņi uz svētkiem būtu atnākuši arī tad, ja pašiem būtu jāpērk biļetes un tas nebūtu "darba pienākums".

100 Saeimas deputāti ir tie cilvēki, kas lemj tautas, valsts un cilvēku likteņus Latvijā. Tie ir cilvēki, kas spriež kā būt un kam būt, un vispār - vai būt. Būt mūzikas un mākslas skolām vai nebūt. Arī - būt šādiem svētkiem vai nebūt?! Kā var lemt, ja nezina KAS tas ir? Kā var lemt, ja nezina, kā ir būt kopā ar tautu? Kā var lemt, ja neizjūt to, kāpēc tas viss notiek? Nevar pieiet tikai plikiem skaitļiem, nedrīkst pieiet sausi faktiem. Sajūtu nevar iegūt skatoties tikai uz medijos publicētajiem attēliem un notikumiem. Tā ir Sajūta, kas dzimst tikai tai brīdī! Tā ir Sajūta, kas būtu jāizjūt visiem simts deputātiem, kaut vienā strīpiņā noliktiem koncerta skatītāju rindās. Un, ja tas tā nav, spriešana nav iespējama, viņi nav kopā, viņiem nav izpratnes, viņi nevar just un saprast.

Paldies visiem, kas organizēja un piedalījās šajos svētkos. Man tas ir spēks un pārliecība, - kā maize, kas palīdz atkal kādu laiku pilnasinīgi un mērķtiecīgi dzīvot.

Īpaši gribu uzteikt Tautas mūzikas koncertu "Saule sēja sidrabiņu" Rīgas Latviešu biedrības namā. Dziesmusvētki katru reizi ir atšķirīgi un tomēr vienmēr tie ir svētki - dziesmai, dejai, mūzikai un valodai. Šis bija unikālākais no koncertiem, ko veicās piedzīvot šais svētkos. Rīgas Latviešu biedrība kā senākā latviešu organizācija, kas sākusi un organizējusi vairākus pirmos Dziesmusvētkus Latvijā, var būt tikai sajūsmināta un gandarīta par tiem jauniešiem, kuri uz Māmuļas skatuves un zālē ne tikai atrāda apgūto, demonstrē talantu un savu unikālo spēju robežas, bet reāli piedalās mākslas procesu veicināšanā, jaunu mākslas darbu radīšanā un savu nacionālo tradīciju saglabāšanā un turpināšanā. Tieši tāds bija šis koncerts - ar augstākā mēra profesionālu piepildījumu, jauniešu azartu un latvisku izpratni!

Rīgas Latviešu biedrība ir lepna un pateicīga visiem dalībniekiem, jo tieši to sajūtu dēļ, kādas radās šī koncerta apmeklētājiem, savulaik 1868. gadā ir dibināta arī pati Rīgas Latviešu biedrība. Tieši šādu patiesības brīžu dēļ ir celts Rīgas Latviešu biedrības nams. Tā to gribēja mūsu senči, to darot.

Un ko tādu piedzīvojot, vairs ne tik traģiski izskatās dzelzceļa vagonu ritums turp un atpakaļ garām Daugavas stadionā dejas zīmējumus veidojošiem dejotājiem uzvedumā "Deja kāpa debesīs". Tranzītvagoniem uzraksts "НОВОТРАНС" - kā titri. Un tā vien dimdina kaut kur sen agrāk dzirdēto - "пляшите, пляшите, не долго осталось" ("dejojiet, dejojiet, daudz nav atlicis"- krievu valodā).

Nāk 10.Saeimas vēlēšanas un būtu laiks ielikt atzīmes ne tikai organizētājiem, bet arī visiem pasākuma apmeklētājiem un neapmeklētājiem. Ir īstais laiks par to padomāt! Un karstums nebūs attaisnojums...