19.gadsimta romantisma mākslā čigānu tēma bija visai iecienīta. Tā saistīja māksliniekus un skatītājus ar domu par brīvas personības pastāvēšanu likumu, noteikumu un aizspriedumu regulētā sabiedrībā. Tomēr paliek jautājums – kāpēc tipāžu galerijā mēs sastopam tikai čigānietes un gandrīz nekad čigānus?
Domājot par šo faktu, varam ieskatīties vēl dziļākā vēsturē un atcerēties, ka 1831. gadā slavenais franču rakstnieks sacerējis romānu, kur visi notikumi risinājās ap divām varonēm. Pirmā bija Parīzes Dievmātes katedrāle, bet otrā – čigāniete Esmeralda. Viktora Igo grāmatā mēs jau sastopam to sievietes tipāžu, kas kaislīgi skatās uz mums no neskaitāmām 19.gadsimta gleznām – temperamentīga tumšmataina skaistule ar tamburīnu rokā. Tamburīns ir neiztrūkstošs atribūts, jo šī mūzikas instrumenta pavadībā sievietes gan iepriecināja publiku ar deju, gan savāca tajā nopelnīto naudu. Tieši tāpēc arī Hūna gleznas labajā stūrī mēs redzam no neredzama skatītāja rokas kritušo monētu.
Interese par eksotiskajām skaistulēm Eiropā sāka pieaugt pēc Napoleona kara ekspedīcijām uz Austrumiem. Maz zināmas un vēl mazāk saprotamas orientālas kultūras fascinēja gleznotājus ne tikai ar košumu un ekscentriskumu, bet arī ar nepiedienīgumu un amoralitāti, skatoties no kristīgas tikumības viedokļa. Fantāzijas par sieviešu dzīvi harēmā, bija viens no iemīļotākiem motīviem, kur mākslinieki varēja sublimēt savas seksuālas vīzijas. Protams, tiem sapņiem nebija nekā kopīga ar īstu harēmu būšanu, bet sapņi bieži lido pa priekšu zināšanām.
Čigānietes tēls arī zināmā mērā pieder orientālas tēmas plašam diapazonam, bet Hūns dod pavisam citu interpretāciju, kas veido emocionāli pieklusinātu un drīzāk sentimentālu noskaņojumu. Gleznā attēlotai sievietei tikai nedaudz atkailinātais plecs dot mājienu uz tām kaislībām, kur var aizraut citas viņas tautietes. Varam atcerēties vēl vienu slaveno čigānieti, kas debitēja 1845. gadā Prospera Merimē stāstā, un jau kā dīva parādījās pasaules skatuvēs slavenajā Žorža Bizē operā.
Karmena neapšaubāmi arī ir skaista sieviete, dejo, kaislīgi mīl un tāpat kā Esmeralda traģiski šķiras gan no mīļākā, gan no dzīves.
Vai Hūna meitene ar tamburīnu ir tāda? Visticamāk, ka nē. Visticamāk viņu ar simpātiju var pieskaitīt kategorijai "klusā mājsaimniece bez mājas", bet pašu gleznu tai romantizēti reālistiskai mākslai, kas runā par "mazā" cilvēka grūto likteni un mazliet kritiski norāda uz mūžīgo sociālo netaisnību. Bet, lai cik cēli un klusi viņa saņemtu no debesīm kritušo mecenāta ziedojumu, skatītājam jābūt ļoti piesardzīgam, jo kaut kas tajā atkailinātajā plecā ir no Karmenas un Esmeraldas.
Šo un citus LNMM dārgumus tuvplānā varat aplūkot arī šeit, kā arī iepazīties ar tiem īpaši izveidotajā tematiskajā sadaļā - 100 dārgumu mākslas muzejā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
