100 dārgumu mākslas muzejā: Valtera 'Tirgus Jelgavā'  (22)

Mākslinieks Johans Valters līdzās Janim Rozentālam un Vilhelmam Purvītim uzskatāms par vienu no latviešu glezniecības stūrakmeņiem. Jelgavnieks, ko bieži slavē kā izcilu koloristu, līdzīgi kā daudzi laikabiedri mākslas izglītību ieguva Pēterburgas Mākslas akadēmijā, kur viņš izgāja pamatīgu krievu akadēmiskā reālisma skolu. 1897. gadā tapušais darbs "Tirgus Jelgavā" (starp citu, tā ir lielākā glezna muzejā) ir diplomdarbs, kas ļāva Valteram iegūt žanra gleznotāja kvalifikāciju.

Kopā ar savu studiju biedru un labu draugu gleznotāju Vilhelmu Purvīti viņi tā gada pavasari un vasaru pavadīja Jelgavā, nododamies diplomdarbu izstrādei, kurus jau rudenī pat izstādīja vietējā savu darbu izstādē, saņemot gana atzinīgus vērtējumus no preses.

Konkrētais tirgus laukums Jelgavā gan nav saglabājies tādā veidolā, kādu to redzam gleznā - tas gājis bojā Otrā pasaules kara laikā. Kopš 1960. gada to dēvēja par Jelgavas Centrālo laukumu, šobrīd tam dots Hercoga Jēkaba vārds. Pēc II pasaules kara tirgu šajā laukumā vairs nerīkoja, to pārcēla tālāk uz Driksas upes malu. Salīdzinot senās fotogrāfijas, jāsecina, ka Valters savu diplomdarbu darinājis teju ar topogrāfisku precizitāti.

Tā, piemēram, gleznas fonā attēlotā centrālā ēka ar kolonnām bijusi 1825. gadā celtā Kurzemes jeb Cēra viesnīca (tās fasādi rotājis pirmā saimnieka mazdēla vārds - Johans Ernests Cērs). Savukārt nelielā koka mājiņa gleznas labajā pusē ir ūdens sūkņa namiņš, kādi savulaik bijuši vairākās pilsētās. Līdzīgu eksemplāru mūsdienās varam ieraudzīt Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, kur 19. gadsimta I pusē celtais namiņš savulaik atceļojis no Kuldīgas. Centrā sēdošā gleznotāja prototips arī nav tālu jāmeklē - tas esot bijis mākslinieks Vilhelms Purvītis.

Jelgavas tirgus skats bieži vien vērtēts kā darbs, kas ieturēts labākajās impresionisma tradīcijās, lai gan par īsteni impresionistisku šeit varētu nosaukt tikai gaismu un tās efektus, kas ļauj gūt mazliet ņirbošu, saulainas dienas atmosfēru. J.Rozentāls sava kolēģa veikumu aprakstījis šādiem vārdiem: "Viss tur ir gaisma un dzīvība. Karstā pusdienas saule žilbinoši apstaro gan kustīgo ļaužu drūzmu gleznas vidū, gan ēkas pie tirgus laukuma un slīd pāri divām jaunām, elegantām dāmām, kuras gaišos vasaras tērpos priekšplānā soļo pa trotuāru."

Viss pārējais gleznā - gan labi pārdomātā un rūpīgi izplānotā kompozīcija ar diezgan skaidru centrālo asi, gan precīzie cilvēku un ēku atveidi, kas "neizplūst" pat dziļākajā plānā, drīzāk atbilst akadēmiska reālisma prasībām. Tiesa gan - ar impresionisma glazūru virspusē. Arī tēma - mazpilsētas tirgus skats ar zemāko aprindu ļaužu figūrām - tolaik bija sastopama vairāku paaudžu krievu gleznotāju, kas pievērsās demokrātiskajām reālismam, darbos.

Darbs apskatāms Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā.

Visus iepriekš aprakstītos muzeja dārgumus var apskatīt portāla "Delfi" īpaši izveidotajā tematiskajā arhīva sadaļā.