Ministru kabinets otrdien atbalstīja Grāmatniecības padomes priekšlikumu 2000.gadu Latvijā izsludināt par Grāmatas gadu, presi informēja kultūras ministre Karina Pētersone.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas grāmatniecība tika izstumta no valsts atbildības un atbalsta loka. Taču līdz ar nacionālās programmas "Kultūra" izstrādi un Kultūrkapitāla fonda darbības uzsākšanu literatūra un grāmatniecība sāk atgūt tai pienākošos vietu un lomu valsts kultūrpolitikā.

Ierosinājuma autori uzskata, ka šajā gadījumā ir svarīga ne tikai nauda, bet arī valsts nostāja, tāpēc laiks valsts līmenī aktualizēt grāmatas lomu un ietekmi sabiedrībā.

2000.gads šim nolūkam būtu piemērots vairāku iemeslu dēļ, atzīmē priekšlikuma iesniedzēji.

Latvijas Grāmatniecības padome šogad iecerējusi plaši atzīmēt latviešu grāmatas pirmsākumus un tās 475. dzimšanas dienu un par godu šim notikumam rīkot seno un mūsdienu latviešu grāmatu skates un izstādes, tematiskus sarīkojumus un seminārus. Tāpat jubilejas gadu iecerēts iezīmēt ar vairākiem kultūrvēsturiskiem izdevumiem.

Latviešu grāmatas jubilejai veltīti pasākumi notiks visā Latvijā un to kulminācija būs starptautiska konference "Latviešu grāmata un bibliotēka: 1525 - 2000", kura sāksies 2000.gada 8.novembrī.

Tieši šajā dienā pirms 475 gadiem tika iznīcināti visi tajā pašā gadā izdotā pirmā teksta latviešu valodā eksemplāri.

Jāatzīmē, ka šogad jau notikuši un vēl paredzēti vairāki grāmatai un literatūrai veltīti pasākumi.

Pagājušajā nedēļā noslēdzās konkurss "Skaistākā grāmata '99", kurā balvas pasniedza desmit nominācijās.

No 14. līdz 16.aprīlim Dailes teātrī rīkos III Rīgas grāmatu svētkus, bet no 28. līdz 30.jūnijam Rīgā pieturēs Eiropas rakstnieku vilciens "Literatūras ekspresis 2000" ar rakstniekiem un tulkotājiem no 40 Eiropas valstīm.

Eiropas Padomes projekta "Valdības mīl grāmatas" ietvaros 2000.gadā tiks gatavots ekspertu atzinums par situāciju Latvijas grāmatniecībā, bet oktobrī Frankfurtes starptautiskajā grāmatu tirgū prezentēs Latvijas kultūrpolitiku grāmatniecības jomā.

Tāpat šogad 150. jubilejā pieminēs izcilo tautiskā romantisma pārstāvi dzejnieku Ausekli un spilgto latgaliešu dziesminieku Pīteru Miglinīku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!