Sergejs Djomins ap 4000 mākslinieku konkurencē Londonā bāzētās galerijas "Saatchi Online" konkursā ar gleznu "Zilais pērtiķis" izcīnījis vietu pasaules vadošo mūsdienu mākslinieku desmitniekā.
"Trīskārša atzinība šajā ārkārtīgi prestižajā konkursā ir tikpat reta veiksme kā iespēja loterijā vinnēt miljonu. Taču mākslinieka dvēselei pasaules līmeņa žūrijas novērtējums ir vēl daudz būtiskāks par vinnestu loterijā, jo pie šī darba esmu ieguldījis daudz," savā ierasti kautrīgajā intonācijā teic gleznotājs.
Pirmoreiz Djomins "Saatchi" konkursā uzvarēja 2009. gadā, kļūstot par pirmo mākslinieku Latvijā, kam izdevās izkonkurēt simtiem tūkstošu mākslinieku sīvajā konkurencē.
"Savā ziņā tas ir otas meistaru olimpiādes līmenis, jo konkursantu sniegums ir spēcīgs," domā Djomins. Glezna "Zilais pērtiķis" no 5. līdz 20.decembrim tiks izstādīta Londonas galerijā "Griffin", bet vēl pašlaik glezna aplūkojama tepat Rīgā, galerijā "Happy Art museum" tirdzniecības centra "Galleria Riga" 5. stāvā.
Gleznā attēlotais pērtiķis nav tikai dzīvnieks - kā jau visos djominisma stilam raksturīgajos darbos, vēsturisks atskats mijas ar glezniecības tehnikas niansēm. "Zilais pērtiķis" ir eļļas gleznojums uz audekla un tajā zoomorfais tēls atveidots polihromā gleznojumā, ar statisko kompozīciju panākot augstu dekorativitāti.
Darbs ir daļa no mākslinieka sērijas "Ja nebūtu evolūcijas…". Par iedvesmu fonam, apģērbam un atribūtiem kalpoja Sv. Nikolaja ikona, bet nekādas citas saistības ar reliģiju mākslinieks neiesaka meklēt.
"Ikonas iedvesmo ar kolorītu, ritmu un vairāk par dekoratīvismu no ikonām nekas netiek palienēts, to nu vēlreiz atkārtoju tiem, kurus tas aizskar. Tātad ikona kā iedvesmas materiāls, makaka – no sevis, zilā krāsa tāpēc, ka tādējādi veidojas skaists krāsu salikums," stāsta mākslinieks.
Viņš atgādina, ka ķelti, ko tūkstošgades mijā labi atainoja filmā "Drošsirdis", krāsoja zilus ģīmjus, dodoties kaujā pret romiešiem un angļiem. "Manas gleznas varonis ir gatavs kaujai arī 21. gadsimtā, kad uzbrucējs var uzglūnēt ne tikai aiz tumšas ielas stūra, bet arī virtuālajā telpā," saka mākslinieks, kurš pats studējis vēsturi.
Viņa darbi atrodas privātkolekcijās visā pasaule. "Tas, ka šim darbam jau bija pircējs pirms paguvu "pielikt" punktu gleznai, ir gan kompliments manai daiļradei, gan mokas vienlaikus, jo grūtākais māksliniekam ir tiražēties, tāpēc tas ir turpinājums sērijai," piebilst Djomins.
Mākslinieka darbi pašlaik līdz 5. decembrim izstādīti arī Brigē, Beļģijā galerijā "D.E.V.E." kopā ar citiem māksliniekiem no Latvijas galerijas "Happy Art museum" izbraukuma izstādē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
