Jau otro gadu Rīgas mākslas telpa un Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) ielūdz uz jauno mākslinieku izstādi "Krāsa. Līnija. Forma.", informe LMA pārstāve Inese Bauģe.

Izstāde piedāvā Latvijas Mākslas akadēmijas vizuālo mākslu un vizuāli plastisko mākslu nodaļu bakalaura un maģistra programmu absolventu diplomdarbus vienā kopīgā izstādē, ar moto Purvīša jaunā gara elpa Rīgas telpā!

Izstādes kodolu veido glezniecības, tēlniecības un grafikas apakšnozares, kam šogad pievienojas arī citas vizuālās mākslas un vizuāli plastiskās mākslas nodaļu apakšnozares, pilnīgāk atklājot neizsmeļamās izteiksmes līdzekļu kvalitātes ikvienā no mākslas veidiem. Darbus vērtēja žurijas komisija: Latvijas Mākslinieku savienības prezidents Mārtiņš Heimrāts, Vizuālās mākslas nodaļas vadītājs, prof. Ivars Heinrihsons, Vizuāli plastiskās māklas nodaļas vadītājs, prof. Aigars Bikše, Mākslas zinātnes nodaļas vadītājs, prof. Eduards Kļaviņš, LMA Ārlietu un izstāžu daļas vadītāja, izstādes kuratore doc. Elīna Ģibiete, izstādes koordinatores, Mākslas zinātes nodaļas Maģistrantūras 2. kursa studentes Ramona Buša un Andra Silapētere, kā arī Glezniecības katedras docents un izstādes iekārtotājs  Andris Vītoliņš.

Izstādē būs redzami sabiedrībā jau labi pazīstami jaunie mākslinieki kā- Jānis Avotiņš, Atis Jākobsons, Kate Krolle, Ieva Veita,  Zane Balode, Alise Mediņa, Ieva Bondare un daudzi citi.

Krāsa, līnija un forma ir tās pamata kategorijas ar kurām strādā, katrs mākslinieks. Līnijas daudzveidīgās variācijas un nebeidzamais  vilciens piešķir darbiem dzīvību, krāsa, savā neizsmeļamajā daudzveidībā sniedz tiem neatkārtojamu raksturu, bet forma rada pilnības klātesamību. Šie trīs izteiksmes līdzekļi visiem mākslas veidiem ir svarīgi, bet katrs no tiem īpaši raksturo glezniecības, tēlniecības un grafikas nodaļas.

Purvīša jaunais gars ir Latvijas Mākslas akadēmijas 90 gadu ilgo tradīciju iemiesotājs un mantotājs, kas, labi pārzinot pamatu - kompozicionālo, krāsu, līniju, formas un gaismēnu anatomiju, gan arī garīgo rosību, ko akadēmijas pirmsākumos jau iedvesis  tās rektors un Latvijas mākslas klasiķis Vilhelms Purvītis, iet savu individuālo ceļu jauna gadsimta, jaunu idejisko lielumu un individuālo pārdzīvojumu kontekstā. Latvijas Mākslas akadēmija ir bijusi un ir sapņiem piesātināta, trakulīgām idejām pārpildīta, gan šaubu un baiļu  piepildīta vieta. Jaunā gara elpa ir vienmēr plūdusi pa akadēmijas gaiteņiem un darbnīcām.

Nule kā oficiālās studijas pabeiguši mākslinieki ir krustpunktā, kurā profesionālās zināšanas un pieredzes gūšanas un saņemšanas process ir beidzies un sākas jauns, patstāvīgs radošais ceļš. Diplomdarbs ir šī krustpunkta emocionālā stāvokļa atspoguļotājs, proti, mākslinieks tajā ir sakoncentējis visas studiju gados iegūtās praktiskās prasmes un intelektuālo lādiņu, to savienojot ar savu radošo, emocionālo un jauno garu. 

Izstāde ir interaktīvs process, kas piedāvā domāšanas, spriešanas un zināšanu apmaiņas procesu, bet nepiedāvā vienu patiesību. Māksla ir un vienmēr ir bijusi šī apbrīnojami aktīvā, radošā un nepiekāpīgā domāšana.

Latvijas kultūrvide ir kļuvusi par aktuālu diskusiju objektu, ņemot vērā Latvijas šī brīža ekonomisko un politisko situāciju. Esam apjautuši kvalitatīvas kultūras pastāvēšanas draudus, bet par spīti tam meklējam veidus kā runāt un kā atrasties dvēseliskas kustības stāvoklī šeit un Pasaules kopainā.

Saistošs ir jaunais mākslinieks un viņa pārdzīvojums šī laikmeta kontekstā - ar vēlmi sevi parādīt ar kāri uz eksperimentiem, piedzīvojumiem un dziļu, izjustu pasaules un sevis vērojumu. Apzinot faktu, ka māksla uzlūkojama kā sava veida mēdijs, kas rada jaunas realitātes nozīmes vai konstatē jaunas realitātes mūsu sabiedrībā, lai kas tas arī būtu glezniecība, grafika, tēlniecība, multimediju māksla, lietišķā māksla - tajā  iekodēts sabiedrības spogulis.

Neskatoties uz sabiedrības un kultūras mijiedarbības procesiem, izstāde piedāvā savu radošo skatījumu, bet visvairāk tā aicina uz dialogu skatītāju, ne tikai izstādes aplūkošanas laikā, bet jo īpaši iesaistoties diskusijās, radošajās darbnīcās un izglītojošos pasākumos, kas tiks rīkotas ik nedēļu.

Studenti aicina mūs skatīties, ieraudzīt, domāt un dalīties iespaidos par paveikto un sasniegto pēdējos gados, kas ir bijis pietiekami  ilgs laiks, lai mākslas studenti iegūtu sava mākslas grādu un ceļazīmi uz patstāvīgi radošo attīstību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!