Ceturtajā personālizstādē, kas notiek salonā, mākslinieks atkāpies no iepriekš pielietotā kartonu formāta, ierāmējot grafikas darbus stiklotās vitrīnās, raksta izstādes kuratore Sniedze Kāle. Viņa uzsver – apzināti atsaucoties uz kolekcionēšanai piederīgo noformējumu, tie rada atsvešinātības iespaidu. Līdz šim grafiķa darbi bija tīši un tieši pakļauti apkārtējās vides iedarbībai – speciāli vecināti un nopleķoti – vienkārši kartoni vai finieri, kura aicināt aicināja pārkāpt grafikas darbu etiķeti un pieskarties.

Mākslas darba nošķiršana ar stiklu no ārējās vides sakrīt ar autora novēršanos no ikdienišķām lietām (personālizstādes "Projekts "Dzīve"", "Dienas kārtība", "Klusā daba"). Izstādē "Daiļo mākslu kabinets" viņu interesē shēmas un grafiki, kurās iekodēta zīmīga informācija, piemēram, kā lodes šāviņa trajektorija vai pistoles šķērsgriezums. Ģeometriska spēle ar līnijām un laukumiem ir abstrakta un vienlaikus konkrēta. Atsevišķi darbi, veidoti kā kārtu kārtām klāti slāņi, kur katrs nākamais apšauba iepriekšējā nozīmību – tā ir svarīga informācija, kura pretendē būt vienīgā. Vismaz šodien.

Līdzīgi kā iepriekš arī jaunāko darbu sērijā Paulis Liepa, izmantojot šķietami neitrālas un nepretenciozas vienības, reflektē par filozofiskiem un pārsteidzoši aktuāliem notikumiem.

Viņš to komentē kā "patiesības meklējumus rasējumos un statistikas datos, kas uzrāda cīņu par ietekmes sfērām, kontroli pār ģeogrāfiskām vienībām un to šķērsgriezumiem. Cinisks, auksts aprēķins, kurā cilvēce parādās kā nebeidzams mehānisms ar berzi, spriedzi, materiāla nogurumu un tvaiku, kas jānolaiž. Kara mašinērijas estetizācija, kas atgādina bērnu spēli un virtuālu parādību un kas dzīvo televizorā un vēstures grāmatās, nekādā veidā neskarot mūs šeit un tagad."

Sadursmes tēma, iesākta pagājušajā personālizstādē "Troksnis", vitrīnās ieguvusi jaunu veidolu. Pret stiklu atduras jelkādi humānisma iebildumi, tas ir auksts un bezkaislīgs, radot skatītājā pacifistiskas sajūtas, raksta kuratore.

Paulis Liepa (1978) pazīstams ar vienkāršu grafikas tehnikas – kartona griezuma un ikdienišķas tematikas izmantojumu. Detaļās izmanto konkrētus, rūpīgi iešifrētus avotus no autoram aktuālām sfērām. No 1997. līdz 2003. gadam studējis Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļā, no 2016. gada kļuvis par tās mācībspēku. Vienpadsmit solo skašu autors Latvijā un ārzemēs, regulārs starptautisku un lokālu grupu izstāžu dalībnieks. 2013. gadā par personālizstādi "Klusā daba" Mūkusalas Mākslas salonā ieguvis laikraksta "Diena" gada balvu kultūrā un izcīnījis pirmo vietu "Latvijas Bankas" izsludinātajā konkursā par monētas dizaina koncepcijas izstrādi ar devīzi "360". 2005. gadā saņēmis pirmo prēmiju, bet 2008. gadā - Grand Prix Starptautiskajā Baltijasjūras valstu biennālē "Kaliningrad – Koenigsberg". Darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Zuzānu ģimenes krājumā, kā arī vairākās privātajās kolekcijās Latvijā un ārzemēs.