Ar šadu atklājumu nācis klajā Neapoles vēsturnieks Vinčenco Pacelli, kuram izdevies atrast retus dokumentus, kas neviena neskarti tikuši glabāti Romas un Vatikāna slepenajos arhīvos.
Lielākoties vēsturnieki uzskata, ka Karavadžo mira no malārijas vai plaušu karsoņa 1610. gadā Portoerkolē pilsētā Toskānā, ceļojot no Neapoles uz Romu. 1608. gada 14. jūlijā Karavadžo tika uzņemts Maltas ordenī, taču drīz no tā tika izslēgts un apcietināts, jo strīda laikā ievainoja kādu nozīmīgo ordeņa locekli. 1610. gadā mākslinieks devās uz Romu saņemt pāvesta apžēlošanu.
Kā uzskata vēsturnieks Pacelli, Karavadžo miris Palo pilsētā, kur viņam uzbruka Maltas mūki-bruņinieki. Kā uzskata vēsturnieks, slepkavība bija Romas akceptēta, kas izskaidro kāpēc nac zināma mākslinieka mirstīgo atlieku atdusas vieta un dažādi ar viņa dzīves nogali saistīti dokumenti glabāti slepenos arhīvos.
Profesora atrastajos dokumentos atšķiras norādes par mākslinieka nāves vietu, kas viņaprāt ir liecība, ka Vatikāns centies slēpt slepkavības pēdas. Turklāt vēsturniekam izdevies atrast itāļu arhivāra Frančesko Bolvito vēstuli, kas rakstīta 20 gadus pēc Karavadžo nāves un tajā tiek skaidri norādīts, ka slavenais mākslinieks ticis noslepkavots.
Itāļu mākslinieks, viens no sava laika nozīmīgākajiem reliģisko gleznu autoriem Mikelandželo Merīzi da Karavadžo dzīvoja no 1571. līdz 1610. gadam. Viņa slavenāko darbu vidū ir tādas gleznas kā "Neticīgais Toms", "Svētā Mateja aicinājums", "Judīte un Holoferns", "Madonna un čūska", "Svētais Hieronīms", "Narciss" un citas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
