Eksperti uzskata, ka slavenais darbs nav veidots pēc pasūtījuma, bet gan mākslinieks to gleznojis vēl nezinot pircēju. Par to liecinot fakts, ka glezna gleznota uz ievērojami sliktākas kvalitātes koka, nekā pasūtījuma darbi.
Gleznu, kas līdz šim bijusi aplūkojama Londonas Kurto galerijā, restauratoru rokās bijusi 11 mēnešus un no 2012. gada februāra atkal būs aplūkojama galerijas ekspozīcijā.
Jau iepriekš bija zināms, ka Rubenss šo darbu gleznojis jau pēc savas atgriešanās no astoņus gadus ilgās prombūtnes Itālijā. Taču analizējot koka plāksni, uz kuras tapusi glezna, izdevies noskaidrot, ka Rubenss to gleznojis 1608. gadā tūlīt pat pēc atgriešanās Antverpenē. Mākslinieks dzimtenē atgriezās, jo bija saņēmis ziņu par savu smagi slimo māti.
Restauratori arī secinājuši, ka Rubenss šai gleznai iegādājies lētāku un nekvalitatīvāku kokmateriālu, nekā tas ir citiem darbiem, kuriem materiālus pircis pasūtītājs.
Turklāt analizējot gleznu ar infrasarkano staru palīdzību, eksperti ievērojuši, ka tajā redzamais koks ir gleznots Rubensam neraksturīgā manierē, kas varētu būt signāls cita autora klātbūtnei šajā darbā.
Kurto galerijas īpašumā ir ievērojams skaits slavenā flāmu mākslinieka darbu. Tāpat arī Lūkasa Kranaha, Pītera Breigela vecākā, van Deika un citu Ziemeļu renesanses mākslinieku darbu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
