“Tā nu ir sagadījies, ka tikai tagad latviešu lasītāji saņem pirmo īsteno bītņiku klasikas grāmatu – kaut arī bītņiki (vai bītnieki, vai bīti) ir amerikāņu rakstnieku grupa, kas XX gadsimta otrā pusē ieguvusi visplašāko popularitāti un lasītāju atzinību tieši kā samērā vienota literātu kopa vienas paaudzes un konkrēta laikposma ietvaros. Šai pašai paaudzei piederīgi arī daudzi citi lieliski un slaveni rakstnieki – piemēram, Dž. D. Selindžers, K. Vonnegūts, Dž. Hellers, Dž. Boldvins, S. Bellovs, N. Meilers, G. Vidals, T. Kapote – un pirmos divus no še minētajiem var pat dēvēt par vispasaules mēroga “kulta rakstniekiem” jau vairāk nekā četrdesmit gadus (no bītņikiem analogs statuss piedēvējams vienīgi šīs grāmatas autoram Džekam Keruakam) – taču neviens no viņiem nepieder tādai rakstnieku kopai, kura spēcīgi ietekmējusi veselas paaudzes dzīvesveidu un organiski pāraugusi jaunā kustībā, kas jau uzskatāma ne vien par literāru, bet tiešām par visu veidu mākslas un dzīvesveida modeli: runa, protams, ir par hipiju kustību 60. gados.
Dučos skaitāmas arī par bītņikiem un Džeku Keruaku sarakstītās monogrāfijas, disertācijas u.t.t. Taču galvenais ir un paliek viņa labākajos darbos dotais jaudīgais stimuls uz nemitīgu pašatklāsmi, uz pilnīgu atvērtību pasaulei un cilvēkiem, uz tīru un godīgu tiekšanos pēc patiesības, kaut vai tā būtu tikai mirkļa patiesība. Keruaks ar sava talanta spēku aizrauj lasītāju sev līdzi, atbrīvo viņu no važām – lai nestingst uz vietas. Lai allaž būtu Ceļā.”
No Jāņa Elsberga priekšvārda grāmatai