"Noķert, ielikt rāmītī mirkli nozīmē sagūstīt putnu - vai to es gribu? Kas ir tas, kas aizrauj tevi kādā ainavā, domā, cilvēkā un kas nav ne šī ainava, ne doma, ne cilvēks? Iespējams, tā ir ilgi gaidīta atklāsme, laika un telpas poētiska kvintesence, kas vienmēr atrodas kaut kur tepat, dvēseles stiepiena attālumā un kas nekādā veidā nav sagūstāma. Ja nu vienīgi pārradāma. Tāpēc izvēlējos pazīstamu burtu kopu, kam ceļā pie manis, pie mums, aizrāvusies elpa - putn`. Mans uzdevums - iet pretimceļu, iet pretim vārdiem, kamēr sastopu to nozīmi, kas apaugļota ar bezvārdu atklāsmi. Vēl to sauc par dzeju, " tā Edvīns Raups.
Dzejnieks Edvīns Raups (1962) studējis Rīgas Politehniskajā institūtā kā arī Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātē Angļu valodas un literatūras nodaļā. Vēlāk apguvis spāņu valodu un ilgus gadus strādājis kā tulkotājs no portugāļu valodas. Dzejnieks tulkojis un atdzejojis O. Pasa, H. Kortāsara, H. L. Borhesa un P. Koelju darbus.
Saņēmis Klāva Elsberga prēmiju (1990), Rakstnieku savienības dzejas konkursa galveno balvu (1992), Raiņa un Aspazijas fonda balvu (1995), Dzejas dienu balvu (2003).
Iepriekš iznākuši Edvīna Raupa dzejoļu krājumi: "Vēja nav" (1991) "Dzīvo damies" (1995), "33 mīklaini dzīves gadi un dzejoļi" (1997), "Uzvāri man kaut ko pārejošu" (2002).
Grāmatas mākslinieciskā noformējuma autore Gita Treice.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
