Šo dzejoļu krājumu iedvesmojusi dziedātāja Helēna Kozlova, neapdzīvotās lauku mājās pavadītais laiks un hipiju idejas. Gaiķu Māris sevī un savā dzejā ir sakausējis vairākas identitātes, kas savstarpēji sajaucas – klaidonis, dzejnieks, hipijs, latvietis, rūķis, blūza mīļotājs, un katrs šis apzīmējums ir tikai viena viņa personības šķautne.
Par Gaiķu Māri teikts arī tā "Gaiķis ir tāds kā pudeles kakls, caur kuru dzeja no intuitīvajām uztveres krātuvēm līst pār zemi, tikai neviens nekad to neatšifrēs ar loģiku, neintelektualizēs un neizkristalizēs kripatiņu."
Pats Māris, runājot par dzeju citē un papildina pāragri mirušā dzejnieka Kikones teikto: "Ja tā dzeja nepalīdz, nafig viņa ir vajadzīga. Apmēram tā. Dzeja ir tikpat svarīga kā ēšana. Dzeja var palīdzēt dzīvot. Un es pazīstu cilvēkus, kuriem esmu iedevis kādu savu pantiņu – un viņš ir laimīgs. Dzejolis nav nekas sevišķais, ne tur debesis, ne elle, nekas tāds, vienkārši – dzejolis tev. Un cilvēks paņem dzejoli sev."
Grāmatā apkopotie dzejoļi rakstīti pirms vairākiem gadiem. Bet pa šo laiku jau ir tapuši un gaida ceļu līdz lasītājiem jauni dzejoļu krājumi "Es mīlu tevi, Amerika" un "Kino". Gaiķu Māris šobrīd strādā arī pie Kikones tekstu sagatavošanas izdošanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
