Grāmatas Latvijā: pašmāju autoru izdevumi  (15)

Vēsturiskos ceļojumos ved jaunākais Andreja Miglas un Valda Rūmnieka jaunākais kopdarbs "Viestura zobens" un Ingunas Baueres "Ede, Pumpura sieva", bet pasakas pieaugušajiem atrodamas Paula Bankovska stāstu krājumā "Zvēru zvaigznājs".

Izdevniecība "Dienas grāmata" laidusi klajā divus latviešu kriminālliteratūras klasiķa Andra Kolberga darbus – "Tas lielais diletantu laiks" un "Meklējiet sievieti", bet apgādā "Mansards" iznācis muzikoloģes Olgas Pētersones aforismu krājums "Orfejismi".

Apgāds "Zvaigzne ABC" laidis klajā jaunu Valda Rīmnieka un Andreja Miglas kopdarbu – vēsturisko romānu "Viestura zobens", kura tēma ir leģendārā 13. gadsimta zemgaļu valdnieka Viestura valdīšanas laiks.

Pat tie lasītāji, kurus vēstures detaļas īpaši neaizrauj, zinās, ka augstākais Latvijas valsts militārais apbalvojums ir Viestura ordenis, uz kura iegravēts gada skaitlis 1219. Romāns "Viestura zobens" ir atbilde uz jautājumu, kāpēc šis gada skaitlis mūsu valsts vēsturē ir tik iezīmīgs.

Romāna sākuma situācija: cīņā ar žemaišiem gājis bojā Viestura jaunākais dēls Alnis. Viestura priekšā grūta izvēle – kurš būs viņa darba turpinātājs, kurš pēc viņa valdīs Tērvetē. Izvēle krīt uz māsasdēlu Nari. Viesturam ir arī citas rūpes – kā aizsargāt Tērveti un Zemgali no daudziem ārējiem ienaidniekiem...

Kā allaž, Valda Rūmnieka un Andreja Miglas vēsturiskajos romānos dokumentāli fakti apvienoti ar māksliniecisku izdomu, tautas ticējumiem un nostāstiem, atklājot seno zemgaļu godaprātu un varonību. Romānā plaši atspoguļota mūsu senču dzīve – pils nostiprināšana, dažādu sabiedrības slāņu savstarpējās attiecības, arī attiecības ģimenē, līgavas zagšana, svētku tradīcijas utt. Netrūkst arī romantiskās līnijas un veselīga humora.

Romānam cauri vijas Viestura zobena simbolisms. Niknumā pēc Aļņa nāves valdnieks to aizsviež prom, jo nav spējis dēlu nosargāt, taču Naris to paceļ un atdod Zintniekam – senās cilts padomdevējam. Savu zobenu Viesturs atgūst pirms pēdējās izšķirošās kaujas. Romāna noslēgumā autori atstāj atklātu jautājumu: kurš būs Viestura zobena nesējs turpmāk?

Papildus informāciju par romānā izmantotajiem vēsturiskajiem faktiem sniedz vēsturnieka R. Simsona pēcvārds.

Romāna "Viestura zobens" atvēršanas svētki notiks 30. martā plkst. 16.00 Latvijas Nacionālā teātra Baltajā zālē.

Apgādā "Mansards" klajā laista mūzikas žurnālistes Olgas Pētersones aforismu grāmata "Orfejismi/Орфеизмы" paralēli latviešu un krievu valodā.

Autore par savu grāmatu teikusi: "Visu mūžu es rakstu par mūziku un mūziķiem. Un šī grāmata ir radusies kā intermeco starp diviem lielākiem darbiem – kad pirmajā izveidojās gara pauze, bet otrs bija idejas stadijā. Tā kā negribēju zaudēt laiku (kaut gan es protu gaidīt, man nepatīk to darīt), apsvēru savas spējas un sapratu, ka varu izmantot miniatūras žanru, turklāt ļoti senu – aforisma žanru."

"Jau labu laiku nerakstu vairs recenzijas un nerunāju publiski par savu draugu-mūziķu mākslu. Ja kritizēju, draugs apvainojas - kāpēc tu to neteici man pašam? Ja slavēju, neviens netic – sak', draugu būšana. Taču es nespēju nedomāt un neanalizēt. Un gribas savas domas arī pierakstīt. Reizēm klausos, kā spēlē mūziķis, un skaidri dzirdu, ka viņš mīl sevi, savu sievu, naudu un nekustamo īpašumu, labu ēdienu un ainavu aiz loga, savus mājdzīvniekus… Bet, vai viņš mīl Brāmsu? Skumji kļūst arī tais reizēs, kad publika uztver mūziķi kā elku vai antiņu – kad tā neapjēdz, cik smags un nopietns ir mūziķa darbs, cik daudz garīgā un fiziskā spēka tas prasa. Savā grāmatā es mēģināju parādīt smalkās saiknes starp mūziķi un mūziku, starp klausītāju un mākslinieku. Un, lai izteiktu gan savas muļķīgākās domas, gan to, ko reizēm esmu dzirdējusi koncertzālēs runājam, es izgudroju jocīgo P. kundzi – kā mietpilsonības ruporu. Lai nerastos pārpratumi, var teikt, ka tā ir pati Pētersones kundze, taču būtībā tā ir Publikas kundze," stāsta autore.

|Izdevumā iekļauti Jeļenas Antimonovas zīmējumi, dizainu veidojusi Natālija Sinčuka.

Apgāds "Zvaigzne ABC" laidis klajā jaunu rakstnieces Ingunas Baueres romānu par ievērojama latvieša dzīves biedreni, līdzgaitnieci un iedvesmotāju – Edi Pumpuru, dzejnieka Andreja Pumpura sievu.

Šajā romānā rakstniece atkal ved lasītāju uz 19. gadsimta pēdējām desmitgadēm, kad Latvijā, īpaši Vidzemes novadā, plaukst jaunlatviešu kustība, aktīvi rosās kultūras dzīves kopēji, top pirmie augstvērtīgie literārie darbi – risinās tā dēvētā pirmā nacionālā atmoda. Savdabīgi un pārsteidzoši cilvēciski romānā atklājas šī laikmeta leģendāro personību tēli, tostarp – dzejnieka, tautas eposa "Lāčplēsis" autora Andreja Pumpura tēls.

Rakstniece it kā uzdod vārdos neizteiktu jautājumu: ko mēs patiesībā zinām par cilvēkiem, kas slēpjas aiz latviešu literatūras hrestomātiskajiem tekstiem, aiz sausiem biogrāfiskiem faktiem, aiz pieminekļu vaibstiem? Ko mēs zinām par apstākļiem, kādos tapa šie teksti, kurus jau otro gadsimtu māca skolās, un – ko ģeniāla darba tapšana prasa no ģēnija tuviniekiem? Daiļrunīga atbilde uz šo jautājumu ir Edes, Pumpura sievas – ikdienišķas, praktiskas, ar "augstajām sfērām" ne pārāk saistītas sievietes – tēls. Taču vai bez šīm sievietēm, uz kuru pleciem gulstas mājas rūpes, bērnu audzināšana un domas par dienišķo maizi, ģeniāli darbi maz būtu tapuši?

Romānā paralēli Pumpura sievas dzīvesstāstam risinās arī otrs stāsts – vēstījums par Edes māsasmeitas, vēlākās rakstnieces un kultūras darbinieces Angelikas Gailītes-Miķelsones, bērnību un jaunību. Šis stāsts it kā sagādā atsvaru, pretsparu Edes dzīvei, rādot, ka visos laikos bijušas latviešu sievietes, kas rūpējušās ne tikai par dienišķo sadzīvi, bet arī pašas tiekušās uz "gara gaismu". Kāda cena par to tiek maksāta? Atbildes uz šo un citiem jautājumiem – lasītāja paša ziņā.

Šajā romānā varēs atrast interesantu vēsturisko faktu materiālu, maz zināmas detaļas no jaunlatviešu laika ievērojamāko cilvēku dzīves, kas noteikti saistīs gan latviešu literatūras vēstures pārzinātājus, gan vienkārši aizrautīgus lasītājus.

2010. gadā tika izdota kriminālromānu rakstnieka Andra Kolberga "Dienasgrāmatas" pirmā daļa, kurā ietverti sabiedrības un notikumu vērojumi un autora pārdomas no 2008. gada līdz 2010. gada sākumam. Pateicoties lasītāju atsaucībai un pozitīvajam vērtējumam, ir tapis šīs dienasgrāmatas turpinājums – un pie lasītājiem ceļu sāk grāmata "Tas lielais diletantu laiks. Dienasgrāmata 2008—2012".

Šajā grāmatā ietverta jau publicētā dienasgrāmata un tikpat apjomīgs tās turpinājums. Andris Kolbergs ir asredzīgs sabiedrības un tajā notiekošo procesu novērotājs un nebaidās būt subjektīvs savos vērtējumos, tādejādi saglabājot godīgumu. Savos dienasgrāmatas ierakstos viņš arī gremdējas atmiņās, salīdzina pagātnes un mūsdienu notikumus un izdara secinājumus. Savā veiklajā un neuzspiestajā stilā rakstnieks veido saistošu stāstījumu, aptverot laika posmu no aizgājušā gadsimta līdz pat mūsdienām, sniedzot lasītājam viegli uztveramu stāstījumu un daudz vielas pārdomām.

"Šodien katrs var nosaukt sevi par mākslinieku, kinematogrāfistu vai modeļu aģentūras prezidentu. Ir nodzēstas sarkanās līnijas, kas vēl nemaz ne tik sen neļāva mākslai ar diletantismu saplūst. Šodien diletantisms svin svētkus visās jomās, politiku ieskaitot. [..] Šo dienasgrāmatu veido arī pa dažādiem noslēpumainiem un neizpaužamiem ceļiem pie manis nonākuši fakti un informācija, kurai es pats esmu noticējis un ticu joprojām," stāsta grāmatas autors.

Grāmatas noformējumā izmantota Māra Ārgaļa grafika.

Grāmatu izdod izdevniecība "Dienas grāmata".

Izdevniecība "Dienas grāmata" laidusi klajā žurnālista un rakstnieka Paula Bankovska jaunāko grāmatu – prozas krājumu "Zvēru zvaigznājs" - pasakas pieaugušajiem.

Grāmatu veido seši stāsti, kuros rakstnieks sev raksturīgā īpaši empātiskā stilistikā ļauj ieraudzīt dažādas dzīvniekiem raksturīgas īpašības cilvēkos. Šīs pasakas būs gan lieliska atslodze no ikdienišķajām nedienām, gan sniegs vielu viegli rezignētām pārdomām par dzīvi un dzīvotājiem. Bankovska zvēri ir tepat līdzās un uzmanīgi mūs vēro – vienalga – ir mums treknie gadi vai krīzes laiks. Tas, vai šīs aprakstītās radības izvēlētas jauši vai nejauši, gan jānoskaidro lasītājam pašam.

"Un es pat nezinu, kas mūs apreibināja vairāk – pavasara gaiss vai pašu iedomas. Mūsu kāsis laidās pāri vēl arvien apsnigušajai pilsētai, mūsu spārni un sirdis sitās vienotā ritmā, un mēs vairs nebijām pavisam parastas un bieži vien nicinātas pilsētas kaijas. Mēs bijām lepni savvaļas putni, kas paši grib un spēj lemt savu likteni, kas nevienam nav neko parādā un nevienam neko nav spiesti lūgt, bet visu dzīvē nepieciešamo ir gatavi sasniegt pašu spēkiem."

Grāmatas noformējumā izmantotas Paula Bankovska infografikas.

Izdevniecība "Dienas Grāmata" laidusi klajā divpadsmito romānu sērijā A.K. Kriminālromānu bibliotēka no iecerētajām 15 grāmatām. Šoreiz pie lasītājiem devies romāns "Meklējiet sievieti".

"Meklējiet sievieti" ir sociāli un politiski skarbs vēstījums par varas un ietekmes tumšo pusi.

It kā jau tāda ir izmeklētāja ikdiena – slepkavība un zādzība, taču šoreiz jaunajam izmeklētājam nav ne mazāko pavedienu, kas ļautu meklēt vainīgo, un pat loģisku pastrādāto noziegumu motīvus ir grūti ieraudzīt. Ja vien jāsper daži soļi atpakaļ un jāparaugās plašāk – padomju iekrātas agonija Latvija, atgūtās neatkarības slidenās taciņas un grāvji un kārotā demokrātija, kas drīzāk vedina domāt par komunistiskā reptiļa jauno asti, ko tas ataudzējis norautās vietā.

Izdevniecība SIA "Jānis Roze" laidusi klajā sporta žurnālista Armanda Pučes sarakstīto grāmatu "Klients" par savulaik pazīstamo hokejistu Viktoru Hatuļevu.

Grāmata ir autobiogrāfiska laikmeta liecība, kas atklāj notikumus, kas risinājās 70. gadu vidū, kad Rīgas "Dinamo" hokejistam Viktoram Hatuļevam labākā Nacionālās hokeja līgas (NHL) komanda piedāvāja palikt Ziemeļamerikā un šajā riskantajā operācijā iesaistījās vairāku valstu specdienesti. Tika meklētas sievietes, kas varētu fiktīvi Hatuļevu aprecēt, tika nolīgti cilvēki, kas Rīgas krogos viņu dzirda...

Hokejists ļāvās, kļūstot par vienu no savas paaudzes skandalozākajām personībām. No hokeja laukuma līdz psihoneiroloģiskajai slimnīcai, no cerības līdz cietuma kamerai.

Trīsdesmit deviņu gadu vecumā viņu atrod Rīgā uz ielas mirušu... Savas dzīves nogalē, uzstādot kapakmeņus citiem, kāpēc viņš pats paliek bez piemiņas zīmes? Žurnālists Armands Puče meklē notikumu aculieciniekus un darbojošās personas. Par to pirms četrdesmit gadiem neviens nerakstīja.