Izdots pirmais dramaturga Gunāra Priedes rakstu krājuma sējums  (2)

Kā portālu "Delfi" informē apgāda pārstāvji, grāmatā, kura ir pirmais no sešiem sējumiem, hronoloģiskā secībā apkopoti raksti un darbi, kurus savas dzīves laikā uzrakstījis Gunārs Priede. Šajā sējumā apskatīts laika posms no Priedes bērnības līdz 1958. gadam. Priede ir parūpējies par dramaturģisko materiālu paša dzīves režisēšanai. Grāmata ir viņa daiļrade ― lugas, scenāriji, raksti par arhitektūru, dramaturģiju, teātri, kultūras vēsturi, izcilām personībām, Brāļu kapiem, folkloru. Arī citu cilvēku raksti par pašu autoru.

Gunāra Priedes piezīmes šobrīd vēl vairāk laužas pēc dienasgaismas nekā agrāk ― radošais mantojums ir gana liels un nozīmīgs, to pieprasa palēnām novecojošie Priedes talanta cienītāji un vēl vairāk jaunās un nākamās teātra, dramaturģijas un literatūras baudītāju paaudzes. Arvien vairāk aktualizējas padomju laika kultūras vēsture ― periods, kas būtu jāiekļauj Latvijas kultūrā, nevis jāaizmirst kā ideoloģisks piesārņojums tautas atmiņā. Grāmata atklāj lielo personību misijas pildīšanas augļus un estētiski kvalitatīvo lēcienu latviešu drāmā padomju laikos, kā arī tās attīstības ceļu brīvvalstī.

Lugu publicēšana savukārt ir svarīga divu iemeslu dēļ, pirmkārt, ne visi Priedes darbi ir nopublicēti, šis būtu darbu pilnīgs izdevums. Otrkārt, būdams indukcijas metodes dramaturgs, Priede tieši inspirējies no dzīvē pieredzētā, līdz ar to lasīt viņa lugas dienasgrāmatu kontekstā, saskatot tur dzīves atstātās pēdas, noteikti ir aizraujošāk, nekā vienkārši lasīt lugas.

Anda Buševica, raksturojot Rakstu 1. sējumu saka: "Gunāra Priedes kopotu rakstu pirmais sējums ir nebeidzami pozitīvs ― jaunība, mīlestība, taisnīguma alkas, pirmie panākumi... Sējums lasāms kā audzinošs romāns, stāsts par īstu cilvēku. Gunāru Priedi."

Gunārs Priede arhitekta profesiju apguvis Latvijas Universitātē, latviešu dramaturģijā parādījies 24 gadu vecumā ar lugu "Zeva templis Olimpijā", pēc tās nāca "Jaunākā brāļa vasara", "Lai arī rudens", "Normunda meitene", "Pozitīvais tēls" un 1967. gadā Priede kļūst par pirmās un vienīgās aizliegtās latviešu lugas "Smaržo sēnes" autoru. Viņš ir vairāk nekā simt rakstu autors, kura kontā ir kinoscenāriji un lugu tulkojumi, tautasdziesmu izlases un brošūras par arhitektūru un arī amatu amati.

Grāmatas sastādītāja ir Ieva Struka, māksliniecisko noformējumu veidojis mākslinieks Valdis Villerušs. Kopā paredzēts izdot 6 sējumus — katru gadu pa vienam uz autora dzimšanas dienu pavasarī.