Foto: Publicitātes foto. Kadrs no filmas "Trainspotting"
Apgāds "Dienas grāmata" laidis klajā pazīstamā skotu rakstnieka Ērvina Velša (1957)grāmatas "Vilcienvakte" ("Trainspotting") turpinājuma "Porno" tulkojumu latviešu valodā.

Pēc Velša romāna "Trainspotting" 1996. gadā tika uzņemta filma ar tādu pašu nosaukumu, kas iemantoja kulta statusu un par starptautisku zvaigzni padarīja aktieri Jūenu Makggregoru Rentona lomā.

Romānā "Porno" aprakstīti notikumi desmit gadus vēlāk – pēc ne pārāk veiksmīgas dzīves Londonā Sirdzējs atgriežas Edinburgā. Pilnībā izgāzies kā suteners, tēvs, vīrs un biznesmenis viņš ķeras pie pēdējās iespējas izsisties un nolemj veidot pornofilmu. Lai to izdarītu, viņam ir vajadzīgi palīgi, piemēram, vecais čoms Rentons un citi. Tomēr viss nav tik vienkārši, kā gribētos, – psihais Begbijs ir ārā no cietuma un plāno atriebību, un, protams, arī Sirdzējam un Rentonam ir savi nenokārtoti pagātnes rēķini.

Šobrīd pēc romāna "Porno" motīviem top filma.

"Ērvins Velšs — beidzamo pārdesmit gadu britu literatūras lielākais negantnieks, provocētājs, skandālists un tai pašā laikā neapšaubāmi spics prozists, turklāt, kā stāsta, traki labdabīgs un sirsnīgs cilvēks. Romāns "Porno" — ainava kādu brīdi pirms kārtīgas apokalipses. Ļauži lēni, toties no sirds galē sevi un citus nost visos iespējamos veidos, nekādu garīgu vai ētisku vērtību šaisaulē nav atlicis, tik vien kā izklaidēties ar kokaīna šņaukšanu, pļēgurošanu un pastulbas pornofilmas taisīšanu. Stulbums, cūcība un maitība — 21. gadsimta sākuma cilvēka ietekmīgākie orientieri. Bet, ja pasaule iet uz galu, kā gan tas nākas, ka "Porno" spēj lasītājā izraisīt vismaz tikpat labdabīgi ironisku smaidu, kāds piemīt pašam autoram?" par grāmatu saka latviešu rakstnieks un literatūrkritiķis Guntis Berelis.

Grāmatu no angļu valodas tulkojis Zigurds Skābardis. Viņš raksta: "Pēc "Porno" tulkošanas prasījās ņemt lupu un lūkot, vai dvēselē maz atlicis kāds patērēšanas diktāta nesaķēzīts gabaliņš. Velšs rotaļādamies izgaismo tās dzīves puses, no kurām pieklājīgi ļaudis — un rakstnieki — mēdz novērsties. Šīs rotaļas laikā lasītājs var pamanīt, kā spicē ausis paša iekšējie dinozauri: alkatība, neiecietība, atkarība, tieksme manipulēt. Kā saka angļi, "it takes one to know one", un Frenka Begbija koncentrētais dzīvesspēks un šķīsti viengabalainais ego piešķir viņam harizmu tikai tādā mērā, kādā barojas, Junga terminos runājot, no mūsu ēnas. Domāju, vērtīga lasāmviela ikvienam pašizziņas cienītājam."

Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!