Vēl žurnālā fragments no Aivara Kļavja triloģijas "Viņpus vārtiem" II daļas "Rīgas kuprītis", kur autors rotaļājas ar baltajiem plankumiem Baumaņu Kārļa biogrāfijā.
Savukārt rakstu sadaļā vēsturnieks Kaspars Kļaviņš stāsta par vienu no pēdējiem Žila Verna romāniem "Drāma Livonijā", kas mūsdienās aizmirsts pat Francijā. Romāna darbība norisinās 1876.gadā Latvijā - un Kļaviņš analizē Žila Verna priekšstatus par Latvijas vēsturi, kas stipri atšķiras no reālajām norisēm.
Latviešu dzeju numurā reprezentē Arvja Vigula "grafiskie" teksti un Eleonoras Tjarves dzejoļi. Literatūrpētniece Ieva Jaunupe apcerē "Eriks Ādamsons: prieks, skaistums un nacionālais šarms" analizē Ādamsona dzejas poētiku. Un Leons Briedis atdzejojis izcilā portugāļu dzejnieka Luiša Migela Navas darbus - "Ja arī es kaut ko esmu saskatījis, tad vienīgi cauri asinīm".
Žurnāla numurā publicēti arī fragmenti no Māra Bērziņa jaunās grāmatas "Gūtenmorgens" un Gunta Bereļa intervija ar autoru. Vēl no prozas divi Gundara Ignata stāsti - "Kronītis" un "Par puiku".
Literatūrvēsturniece Sandra Ratniece rakstā "Latviešu literatūrkritikas attīstība no tās pirmsākumiem līdz 1905. gadam" stāsta, kā un kāpēc literatūrkritika sašķēlās divās naidīgās nometnēs - "sociālistos" un "estētos".
Vēl šajā numurā jaunumi un norises Latvijas un pasaules literatūrā. Edmunds Frīdvalds stāsta, ko lasa, Guntis Berelis vērtē Ilgoņa Bērsona bibliogrāfiju un Salmana Rušdi "Klauna Šalimara" latviskojumu.