Pirmos 15 gadus vērojams straujš iekasētās atlīdzības pieaugums, kas norāda uz to, ka biedrības darbs gadu laikā ticis attīstīts un uzlabots. Samazinājums vērojams vien pagājušājā gadā, kad, valdībai samazinot publiskā patapinājuma atlīdzību par 70%, kopējā biedrības savāktā atlīdzība samazinājās par 16%.
Autoriem iekasētā atlīdzība vispirms atspoguļojot pašas biedrības attīstību – tā, piemēram, AKKA (Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra) un LAA (Latvijas Autortiesību aģentūra) apvienošanās 1995. gada oktobrī palielināja autoru ieņēmumus 1996. gadā par 128,2%, jo lietotājiem vienkāršoja licences saņemšanu – to varēja iegūt vienā autoru organizācijā - un krasi pavairoja ar ārvalstu autoru biedrībām noslēgto savstarpējās pārstāvniecības līgumu skaitu (tādējādi palielinot arī pārstāvēto ārvalstu autoru skaitu); arī autoru vizuālo darbu (fotogrāfijas un tēlotājmākslas darbi) un pēc tam audiovizuālo darbu (filmas) administrēšanas uzsākšana attiecīgi 1996. un 1998. gadā palielināja kopējās autoratlīdzības apjomu. Savukārt autoru ilgstošā cīņa par publiskā patapinājuma atlīdzības saņemšanu un par darbu izmantojumu publiskajās bibliotēkās rezultējās 2006. gadā ar valdības veikto maksājumu par 2003. un 2004. gadu.
Bez tam biedrības darba rezultāti pilnībā atspoguļo ekonomikas attīstību Latvijā – tās stabilizēšanos, pieaugumu un arī kritumu, kas samazināja autoru darbu izmantojumu visdažādākajās radošajās industrijās, jo samazināja pašas šīs industrijas, piemēram, 2009. gadā krasi palielinātais PVN krasi sašaurināja vai pat apstādināja izdevējdarbību. Valdības budžeta apcirpšana 2009. gadā par 70% samazināja arī atlīdzību par publisko patapinājumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
