Sākot no pirmās latviešu Dziesmu dienas Dikļos 1864. gadā un I Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem 1873. gadā šo tradīciju raksturo nemainīgie elementi – Dziesmu svētki ir kordziedāšanas sasniegums un stabils latviskās identitātes balsts. Cauri desmitgadēm saglabājies svētku dalībnieku entuziasms, virsdiriģentu un deju virsvadītāju autoritāte.

Vienlaikus Dziesmu svētkiem vienmēr piemitis arī mainīgs raksturs. Tas izpaudies kā ārēja pielāgošanās politisko varu noteiktajām normām un ietērpam. No vienas puses, kultūras mantojuma pakļaušana ideoloģiskām prasībām ir kalpojusi par instrumentu varas rokās. No otras puses – pielāgošanās ļāvusi saglabāt nacionālo savdabību un uzturēt dzīvas vietējās tradīcijās balstītas kopības formas.

Dziesmu svētku nedēļas laikā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā paredzēti vairāki pasākumi, kā arī īpaši gaidīti svētku dalībnieki – uzrādot dalībnieka ID karti, ieeja muzejā un uz visiem pasākumiem ir bez maksas. Katru dienu 14.00 muzejā notiek ekskursija vēsturnieka vadībā jaunajā izstādē "Latvijas gadsimts", savukārt 8. jūlijā izstādes sadaļā, kas veltīta 1938. gada Dziesmu svētkiem, interesentus gaidīs viens no tās autoriem, LNVM pētnieks Imants Cīrulis. Sadaļā izvietotajā ekrānā iespējams atrast savējos – draugus, radus vai paziņas, kas dziedājuši kādā no 1938. gada svētku koriem. Plašāka informācija: www.latvijasgadsimts.lv.