Cēsu mākslas festivāla biļetes šogad pērk laicīgi

Festivāla budžets šogad ir aptuveni 100 tūkstoši latu, no kā 20% veido biļešu ienākumi. Šogad pirmo reizi festivālam izdevies piesaistīt arī Eiropas Savienības līdzekļus programmā "Kultūra", kas nākamgad ļaus festivālu vēl paplašināt, tā budžetu palielinot līdz 400 tūkstošiem eiro.

Jau ziņots, ka Cēsu mākslas festivāls, kas šogad norisināsies no 22.jūlija līdz 13.augustam, piecu gadu laikā izaudzis par lielāko profesionālās mākslas festivālu Latvijā gan notikumu skaita, gan daudzveidības ziņā, šogad apmeklētājiem divarpus nedēļu laikā piedāvājot piecas izstādes, sešus koncertus, trīs teātra izrādes un 16 filmas.

Žagars norāda, ka festivāla panākumu atslēga ir piecu gadu laikā nemainīgā profesionāļu komanda, kas to organizē, iekarotā atbalstītāju un skatītāju uzticība, kā arī norises vieta – Cēsis. "Tā ir ideāla vieta šāda festivāla rīkošanai – pilsēta ir tuvu Rīgai, ļoti skaista un kļūst ar katru gadu arvien pievilcīgāka, tai ir laba kultūras infrastruktūra," festivāla mājvietas priekšrocības uzskaitīja Žagars.

Festivāla jaunumi

Cēsu mākslas festivāls šogad sarūpējis daudz jaunumu – tajā pirmo reizi piedalīsies kāds vizuālās mākslas pārstāvis no Krievijas – viens no pašlaik pazīstamākajiem Krievijas māksliniekiem Sergejs Bugajevs ar pseidonīmu Āfrika –, pirmo reizi festivālā koncertēs ārzemju simfoniskais orķestris pilnā sastāvā – Īlingas simfoniskais orķestris no Londonas, kas pats izteicis vēlmi muzicēt festivālā. Orķestris atskaņos arī latviešu mūziku – Jāņa Mediņa klavierkoncertu kopā ar pianistu Reini Zariņu. Pirms uzstāšanās Cēsīs orķestris šo programmu divreiz atskaņos Lielbritānijā.

"Manuprāt, tā ir vislabākā Latvijas mākslas reprezentācija ārzemēs," teica Žagars.

Pirmo reizi festivāla modes mākslas izstādē piedalīsies mākslinieki no Portugāles un Itālijas, pirmoreiz Vecajā alus brūzī būs skatāmas teātra izrādes "Melnais piens" un "Aija pēc Jaunsudrabiņa", bet noslēguma koncertā pirmoreiz mūzika savīsies ar gaismas un videoinstalācijām Cēsu pils parkā, ko sadarbībā ar režisoru Dāvi Sīmani veido igauņu gaismu mākslinieks Igors Kapustins. Koncerts šogad būs veltīts komponistam Imantam Kalniņam, atskaņojot viņa 1977.gadā tapušo oratoriju "Rīta cēliens". Koncertā skanēs arī amerikāņu minimālista Filipa Glāsa simfonija "Heroes", kas arī radīta 1977.gadā.

Šogad pirmo reizi festivālā būs arī topošajiem māksliniekiem veltīta sadaļa, kuras ietvaros tiks piešķirta arī stipendija kādam jaunajam censonim. To turpmāk plānots attīstīt kā ikgadēju tradīciju. Apmeklētājiem būs skatāma arī Cēsu mākslas skolas audzēkņu diplomdarbu izstāde.

Kino programma – Valentīnas Freimanes ziņā

Par kino programmu šogad rūpējas Vācijā dzīvojošā latviešu kinozinātniece Valentīna Freimane, kura festivālam atlasījusi franču kino klasiku, un katru filmu papildinās arī viņas pašas ievadvārdi video formātā. "Kad es viņai teicu – jūs droši vien sāksiet ar 30.gadiem un beigsiet ar mūsdienām, viņa atbildēja: Juri, mīļais, pēc 1957.gada franču kino nekas būtisks nav noticis," sarunu ar kinozinātnieci par festivāla filmu programmu atstāstīja Žagars.

Cēsu prioritāte – kultūra

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte pauda gandarījumu, ka Cēsu mākslas festivāls jau no pirmā darbības gada skaidri iezīmējis savu īpašo identitāti – augstas kvalitātes profesionālu piedāvājumu gandrīz visās mākslas jomās. Turklāt reizē caur šo festivālu arī Cēsis kā pilsēta sevi apzinās un veido kā kultūras centru.

"Laikā, kad pilsētas un pat valstis konkurē par iedzīvotājiem, tā ir gudra stratēģija, jo cilvēki grib dzīvot kvalitatīvās vietās," sacīja Ēlerte.

"Mūsu prioritātes nav mainījušās – mūsu prioritāte joprojām ir kultūra," apliecināja Cēsu vicemērs Jānis Rozenbergs. Viņš informēja, ka pašlaik rekonstrukcijas stadijā ir Cēsu pils parks, kas apmeklētājus sagaidīs ar jauniem soliņiem, šogad tiks pabeigta Jaunās pils rekonstrukcija, un tapšanas stadijā beidzot ir arī akustiskā koncertzāle, kurā, cerams, jau pēc diviem gadiem varēs pilnvērtīgi muzicēt.