Ēlerte uzsver, ka finansējuma samazināšana kultūras jomā kaut vai par dažiem desmitiem tūkstošu latu var nozīmēt mazāk izstāžu, mazāk koncertu un teātra izrāžu, taču tas nozīmētu arī dzīves kvalitātes pazemināšanos.
Ministre nepiekrīt, ka kultūras joma būtu "jāmērdē", uzskatot, ka depresijas laikā labāk izpaužas radošais potenciāls. Taču katrā jomā var atrast veidus, kā labāk un efektīvāk nodrošināt to pašu.
"Kultūras jomā pat daži desmiti tūkstošu latu var nozīmēt mazāk izrāžu, mazāk izstāžu, mazāk koncertu, kam ir vistiešākais iespaids uz mūzu dzīves kvalitāti," uzskata ministre.
Intervijā Ēlerte minēja piemērus, kā Latvijas mākslinieki nes valsts vārdu pasaulē, piemēram, režisors Alvis Hermanis, koris 'Latvija" un tā ir "pasaules līmeņa māksla, un tas ir jāsaglabā". Taču viņa uzsvēra, ka arī Latvijas iedzīvotājiem ir jābūt iespējai redzēt un dzirdēt šos izcilos māksliniekus.
Ministre uzsvēra, ka kultūra nav tikai operas solisti un aktieri, kultūra ir arī bērni, kuri mācās skolās un sabiedrība, kura patērē kultūru. "Kultūra ir kā vienota ekosistēma, un to izjaucot, kaitējums var būt ļoti liels," uzskata ministre.
Ministre solīja, ka tiks ņemtas vērā dažādu reģionu intereses neatkarīgi no to pašvaldību vadītāju piederības kādai partijai.
Tāpat ministre uzsvēra, ka viņas prioritātes ir nacionālās identitātes un integrācijas stiprināšana. Ēlerte sacīja, ka sākusi sarunas ar Tieslietu ministriju par sadarbību integrācijas jomā. "Integrācija ir veids, kā mēs stiprinām identitāti," norāda Ēlerte.
Kā ziņots, trešdien LTV raidījumā Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis pavēstīja, ka budžeta konsolidācijas pasākumus FM cer veikt uz izdevumu samazināšanas rēķina, starp jomām, kuras varētu skart samazināšana, pieminot arī kultūru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
