Dizaina birojam "H2E" ir izcili panākumi dizaina jomā Latvijā un ārvalstīs, ko apliecina virkne iegūto nacionālo balvu un arī apbalvojumi starptautiskos, profesionāli prestižos dizaina konkursos pasaulē.

Ingūnas un Holgera Eleru dibinātais "H2E", kas specializējas grafikas dizaina un izstāžu ekspozīciju dizaina jomā, pēdējos gados ir realizējuši vairākus izcilas izstāžu ekspozīcijas dažādos Latvijas muzejos: Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā (2016) , Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā (2016), Raiņa muzejā "Tadenava" (2016), Dizaina ekspozīciju Latvijas Kara muzejā (2016), veltītu Pirmā pasaules kara tēmai, kā arī Rīgas Motormuzeja ekspozīciju (2016). Kā teikts Kultūras ministrijas balvas piešķiršanas pamatojumā, minētās ekspozīcijas apliecina, ka ""H2E" sniegums veido saturiski un vizuāli augstvērtīgu ieguldījums Latvijas muzeju ekspozīciju kopainā un atstāj paliekošas zīmes Latvijas kultūras telpā".

Dizaina biroja veidotā ekspozīcija "10 lietu stāsti par cilvēku un varu" Stūra mājā 2014. gadā ieguvusi vairākus starptautiskus apbalvojumus, izturot milzīgu profesionālu konkurenci un apliecinot "H2E" kā pasaules līmeņa meistarus. Apbalvotā ekspozīcija atklāja attiecības starp cilvēku un varu vēsturiski nozīmīgā 20. gadsimta kontekstā. Galvenie "stāstnieki" bija desmit autentiski muzeja priekšmeti, kuri mijiedarbībā ar desmit telpām un desmit stāstiem radīja emocionāli piesātinātu ceļojumu pagātnē. Katras telpas individuālā dramaturģija – autentiski priekšmeti, video, audio un apgaismojums – radīja vienotu emocionālā stāsta līniju.

Izcilības balvas kultūrā saņem Hermanis, Krēmers un dizaina birojs 'H2E'
Foto: Publicitātes foto

"H2E" veidotā Kara muzeja ekspozīcija

Dizaina biroja "H2E" pēdējo gadu darbu klāstā ierindojami arī vairāki nozīmīgi grafikas dizaina darbi, kas ar savu vizuālo valodu uzskatāmi par izcilas grafikas dizaina kultūru piemēriem valsts pārvaldībā: piemēram, Latvijas Republikas Satversmes izdevums latviešu un angļu valodā (2017) un Valsts pārvaldes iestāžu vienotā vizuālā identitāte (2014).

Dizaina birojs "H2E" šobrīd ir vienīgais dizaina birojs Latvijā, kurš pēdējo trīs gadu laikā saņēmis vairākas prestižas starptautiskas dizaina balvas – tādas kā "Red Dot Design Award", "iF Design Award", "SEGD Global Design Awards", kā arī pašlaik nominēti "German Design Award 2018", turklāt vairākas no tām ir saņemtas atkārtoti. Kā uzsver Kultūras ministrijas pārstāvji, ar saviem starptautiskiem panākumiem "H2E" sniedzis būtisku ieguldījumu Latvijas valsts tēla un reputācijas veidošanā.

Izcilības balvas kultūrā saņem Hermanis, Krēmers un dizaina birojs 'H2E'
Foto: Publicitātes foto

Gidons Krēmers ir visā pasaulē atzīts vijolnieks, kura talantu ciena gan mūzikas eksperti, gan plašs publikas spektrs. Jau piekto dekādi Krēmers uzstājas lielākajās un prestižākajās pasaules koncertzālēs, muzicē kopā ar labākajiem orķestriem un izcilākajiem diriģentiem , atskaņojot visplašāko repertuāru – gan klasiku, gan 20. un 21.gadsimta mūzikas opusus, starp kuriem daudzi pasaulē atzītu komponistu darbi bijuši pirmatskaņojumi vai veltīti tieši Gidonam Krēmeram. Var teikt, ka pēdējo 30 gadu laikā neviens cits tāda mēroga starptautiski atzīts solists nav ieguldījis tik daudz pūļu laikmetīgo komponistu darbu atskaņošanā un popularizēšanā, kā to darījis tieši Gidons Krēmers.

Gidons Krēmers ir ieskaņojis vairāk nekā 120 albumus, no kuriem daudzi guvuši atzinību un atnesuši spožajam interpretam daudzus prestižus, starptautiskus apbalvojumus, tostarp "Grammy" balvu.

Izcilības balvas kultūrā saņem Hermanis, Krēmers un dizaina birojs 'H2E'
Foto: Publicitātes foto

Lai atzīmētu Gidona Krēmera 70. jubilejas gadu, prestižā mūzikas izdevniecība "Deutsche Grammophon" pērn laida klajā ierakstu kolekciju ar visiem 22 Gidona Krēmera izdotajiem albumiem, kas iekļauj paša maestro īpašu un ļoti uzmanīgi atlasītu plašu repertuāru. 2017. gadā "Deutsche Grammophon" izdevis vēl vienu – kamermūzikas albumu "Preghiera", – kurā ietilpst Sergeja Rahmaņinova klavieru trio Gidona Krēmera, Giedres Dirvanauskaites un Danila Trifonova izpildījumā.

Kamerorķestris "Kremerata Baltica" izveidots un kopā ar tā māksliniecisko vadītāju Gidonu Krēmeru savus pirmos koncertus sniedz kopš 1997. gada. "Ilgtermiņā orientēts māksliniecisks, muzikāls un izglītojošs projekts ir veids, kā dižgars nodod savu gudrību jaunajiem mūziķiem un, nekompromitējot mākslinieciskos, ne profesionālos standartus, iedvesmo veicināt muzikālo izaugsmi Latvijā un Baltijas reģionā. 20 gadu laikā šī̄ talantīgo mūziķu grupa ir attīstījusies par vienu no labākajiem starptautiskajiem kamerorķestriem pasaulē, un nodrošinājusi sev izcilu reputāciju uzstājoties pasaules nozīmīgākajās koncertzālēs, kā arī saņemot starptautiskus apbalvojumus," balvas piešķiršanu pamato Kultūras ministrija.

Savukārt Alvis Hermanis ir starptautiski pazīstamākais latviešu teātra un operas režisors un scenogrāfs. Viņš pēdējās divās sezonās iestudējis vairākus plaši apspriestus un skatītāju un kritiķu atzinīgi novērtētus operu uzvedumus vadošajos Eiropas operteātros ar labāko solistu – Plasido Domingo, Jonasa Kaufmana, Annas Ņetrebko, Krasimiras Stojanovas, Nīnas Stemmes, Renē Papes, Brīna Tērfela, Džeralda Finlija u. c. piedalīšanos. Alvis Hermanis iestudējis izrādes Vīnes Valsts operā, Berlīnes valsts operā, Zalcburgas festivālā, Parīzes Bastīlijas operā, Milānas "Teatro alla Scala", Briseles "La Monnaie" teātrī; strādājis ar diriģentiem Rikardo Šaijī, Semjonu Bičkovu, Danieli Gati, Franci Velzeru-Mestu u. c.

Izcilības balvas kultūrā saņem Hermanis, Krēmers un dizaina birojs 'H2E'
Foto: LETA

Viens no tradīcijām bagātākajiem un prestižākajiem Eiropas opernamiem – Milānas "Teatro alla Scala" – savai 2016./2017. gada sezonas atklāšanai izvēlējās Džakomo Pučīni operas "Madama Butterfly" jauneistudējumu Alvja Hermaņa režijā ar Rikardo Šaijī pie diriģenta pults. Tas kļuva par Alvja Hermaņa trešo iestudējumu "La Scala" teātrī.

2016. gadā Alvis Hermanis piedzīvojis atgriešanos arī Zalcburgas festivālā, iestudējot Riharda Štrausa operu "Danajas mīla" ar diriģentu Franci Velzeru-Mestu pie pults. Savukārt 2017. gadā kopā ar diriģentu Semjonu Bičkovu un izcilu zvaigžņu solistu ansambli tapis Riharda Vāgnera operas "Parsifāls" iestudējums Vīnes Valsts operā, kas kļuva par vienu no visvairāk apspriestajiem notikumiem operas žanrā pavasara sezonā.

Daudzos iestudējumos Alvis Hermanis strādājis kopā ar savu radošo komandu – kostīmu mākslinieci Kristīni Jurjāni, videomākslinieci Inetu Sipunovu un gaismu mākslinieku Gļebu Fiļštinski, ne tikai operā, bet arī dramatiskā teātra žanrā, t. sk. vienā no pēdējo gadu visgaidītākajām un pieprasītākajām izrādēm – "Brodskis/Barišņikovs" Jaunajā Rīgas teātrī, kur Josifa Brodska dzeju lasa un izdejo Mihails Barišņikovs. Šo iestudējumu atzinīgi vērtējuši skatītāji ne tikai Latvijā, bet arī Ņujorkā, Londonā, Telavivā, Cīrihē, viesizrādēs Serbijā, Rumānijā un Vācijā, bet 2018. gadā šo sarakstu papildinās izrādes Bostonā, Čikāgā, Toronto un Venēcijā.

Alvis Hermanis daudzus gadus darbojas arī dramatiskajā teātrī vāciski runājošajās zemēs. Šveices mākslas un kultūras žurnāla "Du" veiktajā ekspertu aptaujā Alvis Hermanis atzīts par vienu no 10 ietekmīgākajām 21. gadsimta pirmās desmitgades Eiropas teātra personībām.

Izcilības balvas kultūrā saņem Hermanis, Krēmers un dizaina birojs 'H2E'
Foto: Publicitātes foto

Skats no "Madama Butterfly" iestudējuma Milānā

Kopš 1997. gada Alvis Hermanis ir Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs, kur viņa režijā tapušas tādas izcilas, skatītāju iemīļotas izrādes kā "Latviešu mīlestība", "Klusuma skaņas", "Garā dzīve", "Revidents", "Soņa", "Oblomovs", "Divpadsmit krēsli" u. c.; viņa mākslinieciskajā vadībā teātris viesojies vairāk nekā 40 valstīs, tai skaitā prestižākajos Eiropas teātra festivālos Edinburgā un Aviņonā.

Alvis Hermanis ir Eiropas balvas "New Theatre Realities", Staņislavska balvas, "Zelta maskas" balvas, Zalcburgas festivāla Maksa Reinharda pildspalvas, Nestroja prēmijas un Konrāda Volfa prēmijas laureāts, bet 2016. gadā režisoram piešķirta zvaigzne Sibiu festivāla Slavas alejā Rumānijā.

Kultūras ministrijas aicinājumam izvirzīt pretendentus Izcilības balvai kultūrā atsaucies 21 pieteicējs. Iesniegtos pieteikumus, atbilstoši apbalvojuma nolikumam, izvērtē Latvijas Nacionālā kultūras padome, izvēloties trīs kandidātus, kurus iesniedz apstiprināšanai kultūras ministrei. Katrs no trim izcilniekiem saņems apbalvojumu, tostarp 7000 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Izcilības balvas kultūrā tradīcija tika iedibināta 2014. gadā pēc kultūras ministres Daces Melbārdes aicinājuma, Latvijas Radošo savienību padomes iniciatīvas un ar Nacionālās kultūras padomes atbalstu. Aizvadītajos gados apbalvojumu saņēmuši Aleksandrs Antoņenko, Jānis Nords, Žaņa Lipkes memoriāls, Signe Baumane, Iveta Apkalna, Andris Freibergs, Turaidas muzejrezervāts, Rasa un Raitis Šmiti, kā arī Andris Nelsons.