Ministre norādīja - katru gadu tiek piešķirtas prēmijas sportā, un tas ir atbalstāmi. Taču būtu nepieciešama diskusija, kā novērtēt un attiecīgi prēmēt sasniegumus arī kultūras laukā. "Tas nav neiespējami," viņa piebilda.
Ēlerte uzsvēra, ka jautājums ir ne tikai par naudu, bet arī parvalsts attieksmi un prioritātēm, ja Latvija vēlas būt moderna un eiropeiska valsts.
Patlaban šī ierosme tiekot apspriesta Kultūras ministrijas iekšienē, bet vēlāk sadarbībā ar dažādu jomu ekspertiem plānots sākt darbu pie konkrētu kritēriju izstrādes, par kādiem sasniegumiem un kādā apmērā būtu piešķiramas prēmijas dažādās kultūras jomās, piemēram, mūzikā, mākslā un arhitektūrā.
Ēlerte gan piebilda, ka ar valdības kolēģiem šis jautājums vēl nav pārrunāts un pašlaik nav iespējams nosaukt nekādus konkrētus termiņus, kad tas varētu nonākt valdības darba kārtībā.
KM šogad par 15 tūkstošiem latu palielinājusi finansējumu Lielajai mūzikas balvai, kas ik gadu tiek pasniegta vairākās kategorijās par izciliem sasniegumiem akadēmiskajā mūzikā. KM šogad radusi iespēju Lielās mūzikas balvas laureātiem atkal pasniegt naudas balvas, kas pagājušogad dramatiski samazinātā budžeta dēļ netika darīts. Naudas prēmijām atvēlēti deviņi tūkstoši latu.
Tāpat KM šogad, pārdalot Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecībā ietaupītos līdzekļus, palielinājusi arī dotāciju teātriem un diviem orķestriem. Finansējuma palielinājumu teātra nozarei KM skaidro ar to, ka kopš 2008.gada šo jomu skāris vislielākais samazinājums salīdzinājumā ar koncertorganizācijām un muzejiem. Teātriem divu gadu laikā piešķirto līdzekļu samazinājums bijis 55%, muzejiem tas bija 45%, bet koncertorganizācijām - 34%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
