Otrā pasaules kara rezultātā nonākuši bēgļu nometnēs Vācijā, latvieši rūpējās par kultūras saglabāšanu un attīstīšanu, veidojot skolas, izdodot grāmatas, rīkojot pasākumus u.c. Tā 1946. gada jūnijā Fišbahā pie Nirnbergas notika pirmā latviešu dziesmu diena ārpus Latvijas, līdz 1948. gadam sarīkojot vairāk nekā 10 dziesmu dienas dažādās nometnēs un 1947. gadā Eslingenā pulcējoties uz pirmajiem latviešu dziesmu svētkiem ārpus Latvijas.
Latviešiem izceļojot no bēgļu nometnēm, gandrīz visās zemēs, kur izveidojās lielākas latviešu kopienas, regulāri tika rīkotas dziesmu dienas, dziesmu svētki vai kultūras dienas, kas pulcēja simtiem dalībnieku un tūkstošiem skatītāju. Anglijā pirmās dziesmu dienas notika 1949. gadā Londonā, Kanādā – 1952. gadā Toronto. Pirmie Vispārējie latviešu dziesmu svētki ASV notika 1953. gadā Čikāgā, bet kopš 1962. gada ASV vai Kanādā tiek organizēti arī Rietumkrasta latviešu dziesmu svētki. Pirmie Eiropas latviešu dziesmu svētki notika 1964. gadā Hamburgā, bet kā skaistākie ārpus Latvijas notikušie svētki nereti tiek minētas 1979. gadā Pasaules brīvo latviešu apvienības rīkotās dziesmu dienas Visbijā, Gotlandes salā. Savukārt Austrālijā kopš 1951. gada regulāri notiek Austrālijas latviešu kultūras dienas.
Izstāde "Latviešu dziesmu svētki pasaulē" dod ieskatu latviešu dziesmu svētku vēsturē ārpus Latvijas (Vācijā, Lielbritānijā, ASV, Kanādā un Austrālijā) laikā no pirmajiem pēckara gadiem līdz mūsdienām. Izstādes veidošanā izmantotas fotogrāfijas un citi dokumenti no LNA Latvijas Valsts arhīva fondiem, to papildina kinodokumentu fragmenti no LNA Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva.
Izstāde apskatāma arī interneta vietnē.