LKS par VKKF līdzekļiem cer iesaistīties strīdā par padomju filmu autortiesībām

LKS darbības pārskats par 2007.gada oktobri – 2009.gada decembri liecina, ka ar VKKF atbalstu, kuru caur KM budžetu finansē valsts, savienību KM strīdā ar Rīgas Kinostudiju pārstāv advokāte Ļūļa – Frankevica. Tādejādi vienā tiesvedībā no valsts budžeta faktiski tiek finansēti divi pārstāvji.

VKKF direktora vietniece Linda Karlina portālam "Delfi" apliecināja, ka LKS iesniegtā projekta tāmē "godīgi norādīta pozīcija" jurista konsultācijām un pakalpojumiem, taču norāda, ka "tāmi nevar skatīt šaurā aspektā 'atalgojums juristam', jo projekta rezultātā paredzēts sakārtot filmu nozares normatīvos aktus atbilstoši Eiropas praksei un Latvijai saistošiem starptautiskiem dokumentiem".

LKS iesniegtā un VKKF finansētā projekta "Filmu autoru tiesību aizstāvība" mērķis ir "panākt sakārtotu likumdošanu un vienotu izpratni filmu autoru tiesību jautājumos. Novērst juridisko nihilismu šajā jomā, filmu autoru tiesību diskrimināciju, izglītot autorus viņu tiesību jomā, izglītot autorus viņu tiesību jomā, izstrādāt autoru līgumu paraugus".

"VKKF Filmu mākslas nozares ekspertu komisija uzskatīja, ka autortiesību jautājuma sakartošana šajā jomā ir ļoti aktuāla, kā rezultātā tiks veicināta filmu pieejamība plašai sabiedrībai. Ta kā atbildīgās organizācijas jautājuma risināšanu novilcināja un neko nedarīja, projektu konkursā tika atbalstīta LKS iniciatīva pievērsties problēmas risinājumam," skaidro Karlina.

Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 19.maijā noraidīja LKS pieteikumu ļaut tai trešās personas statusā iestāties KM prasības lietā pret AS "Rīgas kinostudija" par autortiesību un blakustiesību atzīšanu uz vairākiem simtiem padomju laikā uzņemto filmu. Vairākus autorus pārstāvošā LKS iesniedza pieteikumu par trešās personas statusa noteikšanu vairākiem autoriem.

Aģentūra "Leta" informēja, ka šāds lēmums pieņemts, jo, tiesas ieskatā, no LKS pieteikuma nav bijis saprotams, ko īsti savienība vēlējusies, un šis prasījums bijis nekonkrēts.Turklāt lūgts atzīt tiesības uz daļu filmu kopuma, lai gan šādā gadījumā tiesā būtu ceļama atsevišķa prasība par konkrētu tiesību aizskārumu.

Tāpat LKS prasībām bijuši dažādi prasības priekšmeti, tādejādi, tiesas ieskatā, nepieciešams vispirms izskatīt lietu pēc būtības un noteikt, kam filmas īsti pieder, un tikai pēc galīgā tiesas sprieduma, kas, prognozējams, būs Augstākās tiesas Senāta nolēmums, konkrēti autori varēs celt prasību tiesā vai nu pret valsti, vai pret citu filmu tiesību īpašnieku, pamatojot savu tiesību aizskārumu un norādot, ka netiek maksāta autora atlīdzība.

Tiesas lēmumu desmit dienu laikā iespējams apstrīdēt, iesniedzot blakussūdzību Rīgas apgabaltiesā. Ja lēmumu neapstrīdēs, tiesa noteiks datumu, kad KM prasības lietu izskatīs pēc būtības.

LKS vēlas iesaistīties konkrētajā lietā, jo uzskata, ka šajā gadījumā nav sakārtots autortiesību jautājums, kā rezultātā cieš skatītāji un autori nesaņem atlīdzību.