Viņš norādīja, ka arodbiedrības neatbalsta līdzšinējā operas direktora Andreja Žagara palikšanu amatā un nevēlas arī turpmāk viņu redzēt kā operas māksliniecisko vadītāju.
"Uzskatām, ka vadīt operu var cilvēks, kam ir muzikālā izglītība, pieredze darbā ar orķestri, kori, solistiem – tam ir jābūt galvenajam diriģentam," paskaidroja Grunde.
"Mākslinieciskais vadītājs, kas labi pārzina repertuāru un operas iespējas, nosaka stratēģiju. Direktors šo stratēģiju īsteno, rēķina, vai tas finansiāli ir iespējams," klāstīja arodbiedrības vadītājs.
Pret pašreizējo LNO galveno diriģentu Modestu Pitrenu pretenziju neesot ne orķestrim, ne solistiem un korim, bet vai tieši Pitrens varētu būt LNO mākslinieciskais vadītājs, būtu atkarīgs no dažādiem faktoriem.
Iebildumus pret Žagaru kā māksliniecisko vadītāju Grunde pamatoja ar to, ka operas stratēģija līdz šim tikusi virzīta viena cilvēka – paša Žagara – interesēs. Pēc viņa uzskata, Žagars varētu palikt valdē, piemēram, kā sabiedrisko attiecību menedžeris, ja Kultūras ministrija viņam tur redzētu vietu.
"Jā, viņš ir nesis uz ārpusi LNO tēlu, jo tas sakrīt ar viņa privātajām interesēm. Operā ir cilvēki, kas nodarbojas ar ziedojumu piesaisti, un būtu absurdi domāt, ka viss ir atkarīgs tikai no šā viena cilvēka," teica arodbiedrības vadītājs.
Viņš pieļāva iespēju, ka gaidāmā funkciju audita laikā arodbiedrības varētu virzīt savus kandidātus jaunajai operas valdei. Operas darbinieki arī atbalsta mākslinieciskās padomes izveidi pie LNO valdes, kurā būtu pārstāvētas arī arodbiedrības.
Tomēr pašlaik arodbiedrības apzinoties, ka juridiski nav citu iespēju situāciju mainīt, kā vien grozot operas likumu, tādēļ konceptuāli piekrīt kultūras ministres izstrādātajam rīcības plānam par operas nākotni.
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende pirmdien tikšanās laikā ar arodbiedrībām informējusi, ka tuvākajos mēnešos operā tiks veikts finanšu un funkcionālais audits, lai analizētu gan naudas izlietojuma pamatotību, gan darba plānošanu teātrī. Vienlaikus tiks sagatavoti grozījumi likumā, lai paplašinātu operas valdi līdz trim cilvēkiem, nosakot katram konkrētas atbildības jomas. Trešā būtiskā rīcība, pēc ministres uzskata, ir operas sabiedriskās uzraudzības padomes veidošana, nostiprinot padomes statusu un iesaisti teātra stratēģisko mērķu sasniegšanā, pastāstīja ministres preses sekretāre Elīna Bīviņa.
Kopumā operā ir piecas arodbiedrības – orķestra, kora, solistu, baleta mākslinieku un tehnisko darbinieku arodbiedrība.
Jau vēstīts, ka Žagars piekritis parakstīt Kultūras ministrijas piedāvāto līgumu par Latvijas Nacionālās operas vadību uz laiku. Viņam triju mēnešu laikā būs jāveic vairāki uzdevumi, tostarp jāizstrādā LNO organizatoriskā struktūra, paredzot valdi triju cilvēku sastāvā ar skaidri noteiktiem pienākumiem un pilnvarām, jāizstrādā operas risku pārvaldības procedūras un jāuzlabo grāmatvedības politika, jāsagatavo ziņojuma projekts par operas tālākās darbības scenārijiem finansiālās darbības uzlabošanai, pamatojoties uz funkciju audita rezultātiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
