Meklē savu tautastērpu? Restaurēta senā krieviņu jeb votu goda kārta  (19)

Vecumnieku novada Bārbelē aizvadītajā gadā biedrība “Zemgales mantojums” īstenojusi unikālu projektu – no latviešu kultūras mantojuma dzīlēm izcēlusi nepelnīti aizmirsto no 15. gadsimta Zemgalē dzīvojošo krieviņu tautastērpu.

Plašāku izpēti veikusi žurnāliste Inese Matisāne. Viņa raksta: „Jāteic, ar nodomu vai kādu ziņu, par laimi, tautastērps ir izdzīvojis – varbūt pateicoties sarežģītajam rakstam, kurā viens no elementiem ir sargājošais ugunskrusts. Pa daļām salikts kopā kā krāsaina puzle, nu tas atmirdz senatnīgā krāšņumā, vēstījot par krieviņu kultūras ieaugšanu zemgaļu vidē.”

„Latviskās kultūras cauraustais tautastērpa kolorīts, dominējot sarkanam, zilam, zaļam un dzeltenam, kas simbolizē gadalaikus un atbilst četrām dabas stihijām – Ugunij, Ūdenim, Zemei un Gaisam, varētu teikt, ir pati pilnība. Bez tam krieviņu dzīvesveids un paražas ietekmējušas arī vietējo etnogrāfisko kultūru, piemēram, Zemgales tautastērpa ornamentos parādās izteikti ziedu motīvi un spilgtas krāsas,” raksta Matisāne.

Krieviņi jeb voti 1445. gadā pēc iebrukuma Novgorodas zemē kā kara gūstekņi tika atvesti un nometināti Bauskas apkārtnē. Šis reti apdzīvotais apvidus bija izpostīts karos, un to bija skārusi mēra epidēmija. Kad Livonijas ordeņa mestrs 15. gadsimtā nolēma būvēt Bauskas pili, šie cilvēki tika nodarbināti Bauskas pils celtniecības darbos. Daļai atnācēju visai ilgi – līdz pat 19. gadsimta otrajai pusei – izdevās saglabāt savas identitātes pazīmes – kultūru un valodu. Votu valoda pieder somu-ugru valodu saimei, un tai tuvākās radniecīgās valodas ir igauņu un lībiešu.

Vēsturnieks Pauls Einhorns 17. gadsimtā rakstīja, ka iebraucēji latviski runājot ļoti nepareizi un savā starpā sarunājoties igauniski. Vietējie latvieši, zinādami, no kurienes voti nokļuvuši Bauskas apkārtnē, sāka dēvēt viņus par “krieviņiem”. Vienlaikus krieviņi, kā to apliecina mājvārdu izplatība Zemgalē, pamazām aizvirzījās austrumu virzienā līdz pat Augšzemei – Seces apkārtnei.

Latvijas kultūra lepoties ar tādiem cilvēkiem kā Rainis, profesors Arnolds Spekke un daudziem citiem, kuru saknes meklējamas Ķuņķu, Grikovsku, Cīruļu, Pliekšānu, Spekkes, Klīves, Sodumu, Skulmju, Kugrēnu un citu votu un sēļu izcelsmes ļaužu dzimtās.