Nacionālais arhīvs aicina ikvienu apzināt un saglabāt savu stāstu

Pasaules audiovizuālā mantojuma dienu 27. oktobrī Nacionālais arhīvs velta audiovizuālā mantojuma nozīmes akcentēšanai pasaules atmiņas saglabāšanā, uzsverot šī mantojuma saglabāšanas nozīmi. Audiovizuālie materiāli ir unikāli informācijas nesēji, kas būtiski ietekmē sabiedrības informatīvo telpu, pārvarot laika, valstu, kultūras un bieži vien arī valodas robežas. Būdami svarīga kultūras mantojuma daļa, tie ar attēla un skaņas palīdzību atspoguļo pagātnes vēsturiskos notikumus, kultūru daudzveidību un veido kolektīvo atmiņu. Jāapzinās, ka audiovizuālie ieraksti ir viegli zaudējami materiāli, kas prasa rūpīgu saglabāšanu gan no profesionāļu, gan sabiedrības puses. Ir daudz materiālu, kuru oriģināli un fiziskie nesēji var neatgriezeniski izzust. Arī mūsdienās digitāli veidotie ieraksti prasa īpašu saglabāšanu, jo, strauji attīstoties tehnoloģijām, informācijas nesējiem un programmatūrai, tie var pazust.

"Šogad Pasaules audiovizuālā mantojuma dienas moto ir "Tas ir tavs stāsts – nepazaudē to!" Savs stāsts ir katrai valstij, katrai kultūrai, katrai dzimtai. Šie stāsti palīdz iepazīt pagātni, kultūru un apjaut mūs pašus. Audiovizuālais mantojums nav abstrakts un tāls jēdziens, šo mantojumu veidojam mēs paši. Tas ir apstādināts laika mirklis, fiksēts notikums, vieta, cilvēki, saglabātas atmiņas. Saglabāta vēsture. Arī dzimtas arhīvos esošie un veidotie materiāli var kļūt par Latvijas nacionālā dokumentārā mantojuma daļu, kas būs pieejams nākamajām paaudzēm. Arhīvs rosina ikvienu apzināt savu stāstu un saglabāt to. Aicinām līdzdarboties savas valsts vēstures dokumentēšanā un Latvijas nacionālo kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā," raksta Nacionālā arhīva pārstāvji.

Piedāvājam noskatīties audiovizuālo materiālu fragmentus no Miezīšu dzimtas dokumentu kolekcijas, kuru negatīvi kinoformātā tika nodoti arhīvam uz ugunsnedrošās nitrocelulozes pamatnes. Arhīvs šos materiālus ir ne vien saglabājis, bet arī digitalizējis un darījis pieejamus plašākai sabiedrībai.

Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs ir viens no lielākajiem Latvijas audiovizuālā mantojuma glabātājiem, kurā uzkrāts unikāls un visaptverošs mūsu valsts dzīves dokumentējums. Skaitliski to veido gandrīz 10 000 Latvijā radīto spēlfilmu, dokumentālo filmu, kinohroniku, reklāmfilmu, koncertfilmu un animācijas filmu, kuras radījuši gan audiovizuālās jomas profesionāļi, gan amatieri, sākot no 1910. gada līdz 2016. gadā veidotiem kinodarbiem. Saturiski arhīva fondos pieejamais audiovizuālais mantojums atklāj Latvijas vēsturisko un politisko notikumu, saimnieciskās un kultūras dzīves, cilvēku likteņu visbagātīgāko hroniku no 20. gadsimta sākuma līdz pat mūsdienām. Ja vēlamies apzināt sevi un savu nacionālo identitāti, ir vērts ielūkoties tematiski un žanriski daudzveidīgajos arhīva fondos.

Lai vizuālās liecības par Latviju darītu pieejamas plašākai sabiedrībai, arhīvs šogad uzsāka projektu "Audiovizuālo dokumentu digitālā krātuve" un izveidoja jaunu interneta vietni, kura sniedz iespēju attālināti iepazīt arhīvā uzkrāto audiovizuālo mantojumu un gūt informāciju no arhīva datubāzēm par dokumentālajiem filmējumiem un aktierkino darbiem.

Interneta vietne "Redzi, Dzirdi Latviju" ir publiski pieejama no 2016. gada 1. jūlija. Šobrīd vietnē publiskotā informācija aptver gandrīz 4300 audiovizuālos dokumentus – dokumentālās filmas, hronikas, kinožurnālus, dokumentālos filmējumus, spēlfilmas, kā arī populārzinātniskās, mācību, tehniskās un citu žanru filmas.

Arhīvs piedāvā visiem vietnes lietotājiem brīvu pieeju datubāzes informācijai, iespēju iegūt, meklēt un atlasīt interesējošo informāciju pēc dažādiem meklēšanas kritērijiem, pārsūtīt atlasīto informāciju par dokumentiem uz e-pastu vai to izdrukāt, kā arī skatīties vietnē publicētos video un pasūtīt dokumentu kopijas, izmantojot Latvijas Nacionālā arhīva e-pakalpojumu. Interneta vietnē iespējams noskatīties videofailus tām arhīvā uzkrātajām filmām, kurām nav noteikti pieejamības ierobežojumi. Pašlaik publicēti gandrīz 500 video kinohronikām un filmējumiem, kas veidoti laika posmā no 1910. gada līdz 1943. gadam. Atsevišķas filmas iespējams noskatīties portālā "Filmas", ar kuru mūsu vietnei izveidota sasaiste. Par šo iespēju vēsta informācija konkrētās filmas skata laukā. Video, kurus nav iespējams apskatīt vietnē, var noskatīties Arhīvā.

Vispirms digitālājā krātuvē tika publicēta informācija par arhīvā pieejamo kinohroniku kolekciju, kas ir tematiski daudzveidīgākā un visplašāk izmantotā dokumentu kolekcija arhīvā. Arhīvs kinodokumentu formātā glabā aptuveni 3000 nosaukumu lielu kinohroniku mantojumu, kas veidots no 1910. gada līdz 1996. gadam. Tas atspoguļo sava laika aktualitātes, dažādās politiskās, sabiedriskās un kultūras dzīves norises, ļaujot iepazīties gan ar konkrētiem notikumiem, vietām un cilvēkiem, gan novērtēt vēsturiskās pārmaiņas, kas 20. gadsimtā skārušas Latviju. Šobrīd interneta vietnē publicēta informācija par 1910.–1996. gadā veidotajām kinohronikām, kopskaitā gandrīz 2900 dokumentiem.

Vietnē publiskotā informācija un video ļauj ielūkoties gan 1910. gada hronikā, kur dokumentēta Krievijas imperatora Nikolaja II vizīte Rīgā, gan vērot Pirmā pasaules kara vēsturiskos kadrus par Rīgas ieņemšanu 1917. gadā un Vācijas ķeizara Vilhelma II ierašanos Rīgā, redzēt Eduarda Tisē 1918.–1919. gadā filmētās hronikas. Latvijas 20. gadsimta 20.–30. gadu kinohronikas atspoguļo Latvijas Valsts sasniegumus, Saeimas darbu, Valsts prezidentus Jāni Čaksti, Gustavu Zemgalu, Albertu Kviesi, Kārli Ulmani, augstāko amatpersonu vizītes, valsts svētkus, armijas parādes, dziesmu svētkus, ievērojamu kultūras un sabiedrisko darbinieku portretējumus. Eduarda Krauca veidotās "Latvijas skaņu hronikas" dominē 30. gadu vizuālajās liecībās, vēstot par Latvijas attīstību, tautsaimniecības sasniegumiem, kultūru, mākslu, sportu, sadzīvi. Šīs hronikas ietver arī Kārļa Ulmaņa autoritārās valdīšanas periodu.

Vietnē pieejama informācija un video par kinohronikām, kas atspoguļo Latvijas valstiskās neatkarības zaudēšanu 1940. gadā un padomju laika norises 1940.–1941. gadā. Šeit jāmin kinožurnāli "Nedēļas apskats" un "Padomju Latvija". Nacistiskās Vācijas okupācijas periodu ataino arhīva kinožurnālu "Ausland Woche" un "Ostland Woche" kolekcija.

Publicēta gandrīz visa informācija par plašo kinožurnālu "Padomju Latvija", "Māksla", "Sporta apskats", "Pionieris", "Gaismēnas" u.c. kolekciju, kur atspoguļotas svarīgākās politiskās, sabiedriskās, kultūras dzīves norises Latvijā padomju okupācijas periodā. Hronoloģiski tiem seko Atmodas notikumu, Latvijas neatkarības atjaunošanas un 1990. gadu norišu atainojums kinožurnālos "Latvijas hronika" līdz 1996. gadam. Diemžēl pēc 1996. gada Latvijas hronika kinožurnālu formātā beidz pastāvēt.

Vietne "Redzi, Dzirdi Latviju" piedāvā informāciju par vairāk nekā 1000 dokumentālajām filmām, sākot no Eduarda Tisē 1919. gadā uzņemtās filmas "Padomju Latvija", kura žanriski vairāk atbilst hronikai, līdz Ulda Brauna 2006. gadā režisētajai apjomīgajai filmai " Ardievu, divdesmitais gadsimt!", kas sniedz visaptverošu Latvijas dzīves notikumu ainu gadsimta garumā. Diezgan simbolisks izskatās šo divu filmu saturiskā un hronoloģiskā ietvara salīdzinājums. Un ietvarā gan 20. gadsimta 20.-30. gadu Arnolda Cālīša, Jāņa Sīļa, Mārtiņa Lapiņa, Eduarda Krauca filmējumi, gan vācu okupācijas periodā veidotās propagandas filmas, gan padomju perioda plašā un daudzveidīgā Latvijas dokumentālā kino kolekcija. Tostarp rodami ideoloģizēti un tipiski padomju laika filmējumi un patiešām izcili Ulda Brauna, Aivara Freimaņa, Herca Franka un citu autoru Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolas mākslas darbi. Tāda ir mūsu valsts un mūsu dokumentālā kino vēsture, kurā ietilpst gan "Stāsts par kukurūzu", gan "Baltie zvani" un "Vecāks par desmit minūtēm", gan "Vai viegli būt jaunam?" un "Šķērsiela".

Šobrīd arhīva vietnē publicēta informācija par vairāk nekā 250 Latvijas spēlfilmām no 1924. gada līdz 2007. gadam. To vidū Latvijas kultūras kanonā iekļautās aktierfilmas "Lāčplēsis", "Purva bridējs", "Nāves ēnā", "Ābols upē", "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", "Elpojiet dziļi", populārās "Zvejnieka dēls", "Emīla nedarbi", gan mazāk zināmās "Cēloņi un sekas", "Pēdējais blēdis", "Piejūras klimats" un citas, kuras gaida savus pētniekus un skatītājus.

Informācija vietnē tiek papildināta un pilnveidota, lai rezultātā publicētu visus datus par arhīvā pieejamajiem audiovizuālajiem dokumentiem. Lai arī pagaidām vietnē publiskota daļa no arhīvā uzkrātā audiovizuālā mantojuma, šī informācija ir gana plaša, lai saprastu un novērtētu, cik bagāti mēs esam.