Tukuma muzejs saņēmis ziedojumu Sibīrijas bērza tāss vēstuļu pētniecībai  (1)

Ziedojumu 975 ASV dolāru apmērā Tukuma muzejam nodevis Austrālijā dzīvojošs latvietis Pēteris Manass, kura senči vairākās paaudzēs dzīvojuši Tukumā.

Līdz šim veikto pētījumu rezultātā, Tukuma pilsētas vēstures muzejā "Pils tornis" (Brīvības laukumā 19a) apskatāma interaktīvā ekspozīcija ar skārienjutīgu ekrānu "Vēstules nākamībai", var apskatīt UNESCO nominācijā iekļautās vēstules, iegūt informāciju par to autoriem un adresātiem, apskatīt fotogrāfijas un dokumentus. Plašāku informāciju var iegūt Tukuma muzeja izdotajā A. Ozolas un R. Jansona grāmatā "Sibīrijas vēstules uz bērza tāss. Cilvēks padomju represiju sistēmā. 1941-1956".

2009. gadā UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā iekļāva 19 vēstules uz bērza tāss, kas rakstītas Sibīrijā spaidu darbu nometnēs un nometinājuma vietās. Starp tām bija arī divas Pētera Manasa vectēva Kārļa Roberta Kalevica (1877-1945) vēstules, kuras viņš sūtījis savai dzīvesbiedrei Verai Mildai no Kirovas apgabala Vjatlaga uz Krasnojarskas apgabala Kazačinskas rajonu.

Kārļa Roberta Kalevica sūtītās bērza tāss vēstules ir vienīgās, kas rakstītas no Vjatlaga. Tās ir emocionālas un privātas vēstules, ko vīrs rakstījis savai sievai, bet tas ir arī svarīgs vēstures dokuments, kurā atspoguļojas nometnes ikdiena un kārtība: "Es saņemu 0,4 kilogramu maizes dienā un 650 gramus šķidruma no rīta un vakarā. Guļu uz lāvas. Pagājušajā nedēļā biju uz divām komisijām, kuras izskatīja otrās grupas invalīdus. Abu komisiju galvenie ārsti un priekšniecība mani atzina par otrās grupas darba nespējīgu. Runā, ka nākamajā …. mūs pie vietējām ģimenēm … tādus laiž mājās…. K.R.K".

Kalevicu ģimene deportēta uz Sibīriju 1941. gada 14. jūnijā no Tukuma. Kārlis Roberts miris Vjatlagā 1945. gada 17. jūnijā, dēls Teodors - nometinājumā Krasnojarskas apgabalā 1955. gada 28. maijā. Vera Milda pēc izsūtījuma atgriezās Tukumā 1956. gadā. Pateicoties Austrālijā dzīvojošās meitas Viktorijas Manass neatlaidībai, 1961. gadā viņai izdevās iegūt atļauju izbraukšanai no PSRS, lai dzīvotu meitas ģimenē Austrālijā. Sava vīra vēstules viņa atstāja Tukumā Gunāram Eglītim, kurš tās glabāja 30 gadus līdz nolēma uzdāvināt diviem Latvijas muzejiem: Tukuma muzejam un Latvijas Okupācijas muzejam.

Pēteris Manass dzimis Austrālijā un par Latviju un ģimenes traģēdiju bija dzirdējis tikai no mātes Viktorijas, vecmāmiņas Veras un viņas māsas Annas stāstiem. 2009. gadā viņš ciemojās Tukumā un pavisam nejauši iegriezās Mākslas muzejā, kas atrodas tieši iepretim viņa vecāku mājai. Toreiz viņš bija pārsteigts, ka muzejā nonākuši materiāli par viņa dzimtu.

2010. gada 18. februārī Pēteris Manass ieradās Latvijā, lai piedalītos Tukuma muzeja rīkotajā pasākumā, kas bija veltīts Sibīrijā rakstīto bērza tāss vēstuļu iekļaušanai UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" nacionālajā reģistrā. Viņš atveda dokumentu kopijas un stāstīja par to, kā viņa māte cīnījās par Veras Kalevicas izbraukšanu no PSRS. Savukārt muzeja darbinieki strādāja ar materiāliem, kas bija pieejami Latvijas muzejos un arhīvos. Novērtējot ieguldīto Tukuma muzeja darbu, Pēteris Manass vēlējās palīdzēt Tukuma muzejam veikt tālākus pētījumus un precizēt informāciju arī par citiem vēstuļu autoriem un adresātiem. Tā kā 2011. gada nogalē atrastas līdz šim nezināmas vēstules uz bērza tāss, pētniecība jāturpina.