Vērpe: subsīdiju samazināšana kultūrai nozīmēs daudzu iestāžu slēgšanu

"Liela daļa kultūras iestāžu jau šobrīd ir zem izdzīvošanas robežas, un, ja turpināsies tāda lineārā griešana, kāda ir visu laiku bijusi, tad būs jāslēdz daudzas iestādes, to jau kultūras darbinieki ir sen pateikuši," sacīja Vērpe.

"Tas, ka FM piedāvā kultūrai noņemt naudu, nav nekāds noslēpums. Es jau diezgan sen redzēju to funkciju audita rezultātā tapušo tabulu, kur novērtējums bija, ka kultūrai var nogriezt 13% vai 15%," sacīja VKKF direktors. Tai pat laikā viņš norādīja - valdības deklarācijā ierakstīts, ka VKKF četru gadu periodā palielinās finansējumu līdz 15% no kultūras funkciju nodrošināšanai paredzētā budžeta. "Mana cerība ir, ka šo četru gadu laikā mēs tiekam līdz 15%, jo šobrīd mums ir apmēram 7,5% no kultūras funkciju nodrošināšanas budžeta," pauda Vērpe.

VKKF direktoru vērīgu darījis fakts, ka Bičevska piedāvājumā finansējums tiek noņemts izglītībai, kultūrai un vēl tikai dažām funkcijām, bet pārējās valsts funkcijas atzītas kā neaizskaramas. Noņemot kultūras jomai finansējumu, politiķim būs jāizšķiras, kura no iestādēm vai jomām ir slēdzama, bet kurai atvēlēt kaut nedaudz darboties.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce uzsvēra, ka gadījumā, ja kultūrai tiks samazinātas subsīdijas, tad praktiski sāktos muzeju likvidācija.

"Es neredzu nekādas iespējas muzeju nozarē vairāk samazināt finansējumu. Mēs visi atrodamies ļoti lielās ēkās, valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos, kas prasa uzturēšanu. Neatkarīgi no tā vai mums ir vai nav naudas, mums ir jāmaksā gan par apkuri, elektrību un citām lietām, tajā skaitā arī nomas maksas. Šīs izmaksas jau šobrīd ir lielas un praktiski neiespējami ir visu nomaksāt, taču pie vēl lielāka finansējuma samazinājuma maksājumus vairs nebūs iespējams veikt," uzsvēra Lāce.

Pēc LNMM direktores teiktā, patlaban ir virkne muzeju, kuriem ir izveidojušies nopietni komunālo maksājumu parādi, piemēram, Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam un Memoriālo muzeju apvienībai.

Arī muzejos strādājošo darbinieku skaitu vairs nav iespējams samazināt. Ja tiktu samazināts darbinieku skaits, tad nevarēs vairs nodrošināt tās aktivitātes, kuras ir muzejos un kuras no muzejiem prasa sabiedrība, piemēram, izstādes, interesantas muzeja pedagoģiskās programmas, kā arī to, lai muzeji būtu interesanti tūristiem. Cilvēkiem Kultūras ministrijas Muzeja sistēmā darbinieku vidējais atalgojums ir 274 lati, kas ir ļoti zems, ņemot vērā, ka valstī sabiedriskajā sektorā vidējā alga ir 447 lati. Līdz ar to nav iespējams samazināt vairs ne muzejā strādājošo darbinieku skaitu, ne arī darbinieku algas, uzsvēra Lāce.

"Es neredzu vairs nekādas iespējas samazināt finansējumu. Ja būs samazinājums kultūrai, tad mans viedoklis ir tāds, ka valdībai būs jāuzņemas politiskā atbildība par to, kas šajā valstī tiek saglabāts un kas netiek saglabāts," sacīja LNMM direktore, piebilstot, ka nedrīkst aizmirst arī par to, ka 2014.gadā Rīgas būs Eiropas Kultūras galvaspilsēta.

Kultūras ministrijas pārziņā esošajā muzeju nozarē šajā gadā samazinājums salīdzinājumā ar 2008.gadu bija par 46%, kas ir ļoti daudz, ņemot vērā to, ka muzeji nekad un nevienos laikos nav dzīvojuši pārāk labi, minēja Lāce.

Trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā Bičevskis atzina, ka FM budžeta konsolidācijas pasākumus pamatā cer veikt uz izdevumu samazināšanas rēķina un te saskata iespējas ietaupīt uz dažādu subsīdiju samazināšanas rēķina.

Pēc Bičevska vārdiem, FM vispirms piedāvās budžeta konsolidāciju veikt izdevumu mazināšanas pusē, kur pat cer iegūt visu nepieciešamo konsolidācijas apmēru. Tikai pēc lēmumu pieņemšanas par šīm pozīcijām tikšot pētītas iespējas palielināt budžeta ieņēmumus uz nodokļu rēķina.

Izdevumu samazināšanas pusē valsts jau esot veikusi ļoti daudz, un tagad reālākā iespēja ir dažādu subsīdiju mazināšana, atzina Bičevskis, kā piemērus minot izglītību, kultūru un citas nozares. Šāds piedāvājums tikšot piedāvāts valdībai, un tad jau tā būšot politiķu izšķiršanās, kādus pasākumus īstenot.