Foto: Publicitātes attēls
Jēgpilno sarunu cikla "Visā visumā" ietvaros ceturtdien, 28. jūlijā, plkst. 19:00 Ziedoņa muzeja birojā Rīgā, Aldaru ielā 5, notiks tikšanās ar arhitektu, diplomātu Jāni Dripi un arhitektūras žurnālistu, raidījuma "Adreses" veidotāju Mārtiņu Ķibildu, lai sarunā "Murjāņi un arhitektūra" diskutētu par arhitektūru Imanta Ziedoņa Murjāņu vasarnīcā "Dzirnakmeņi".

Imanta Ziedoņa un Ausmas Ziedones-Kantānes vasaras māju Murjāņos laikabiedri dēvējuši dažādi. "Epifānija ar niedru jumtu" ir rakstnieka Ērika Hānberga radītā metafora, Zigmunds Skujiņš vasarnīcu salīdzinājis ar muguru gaisā uzstatītu pavērtu grāmatu, tāpat daudzu viesu atmiņās mājas saistās ar vigvama nosaukumu, pats Imants Ziedonis uzsvēris, ka savu māju vēlējies kā hernhūtiešu saieta namu, kurā būtu iespējams pulcēties visiem sanākušajiem. Šādi spilgti salīdzinājumi radušies ne bez iemesla – līdzās Imanta Ziedoņa literārajai, publicistiskajai un sabiedriskajai darbībai, vasarnīca "Dzirnakmeņi" ir spilgts apliecinājums un sava veida piemineklis autora radošo spēju neierobežotajam potenciālam.

Dzejnieka draugs un laikabiedrs Aivars Berķis, kurš kopā ar Imantu Ziedoni sarakstījis grāmatu par Murjāņu mājas vēsturi "No Jāņiem līdz Murjāņiem" (2013), precīzi raksturo: "Imanta Ziedoņa veidotā Murjāņu māja ir šāds savācošās jaunrades procesa rezultāts. Kāds Radītājs – pats Imants Ziedonis – ir savācis kopā vienā vietā dažādus materiālus no dažādām vietām un enerģētiskos laukus, kas ir ap katru no šiem materiāliem, un ir tos nolicis upes kraujā, kam ir savs starojums un sava vēsture, kuru zina tikai ieži, uz kuriem uzcelta Murjāņu māja."

Mājas celšanas laikā netrūcis skeptisku viedokļu par projekta ilgtspēju. Ne viens vien inženierijas un būvniecības profesionālis minējis, ka māja neturēsies, nespējot pretoties spiedēm, liecēm, cirpēm un citām materiālu deformācijas briesmām. Pārdzīvojusi ne mazums vētru, vasarnīca jau vairāk kā četrdesmit gadu lepni slejas uz Lojas upes smilšakmens klintīm.

Ikkatram mājas viesim, kurš pirmo reizi ierodas "Dzirnakmeņos", top skaidrs, ka 1974. gadā uzceltā ēka ir neierasts individualitātes apliecinājums un atšķirīga projekta paraugs padomju perioda arhitektonisko tendenču kopainā. Taču kā šo Ziedoņa atstāto mantojumu uzlūko šodienas profesionāļi, kas ir mājas noturības pamatā un kā mūsdienu kontekstā varam analizēt tās tapšanas gaitu – atbildes uz šiem jautājumiem tiks meklētas ceturtdienas diskusijā. Vairāk informācijas – Ziedoņa muzeja mājas lapā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!