Iesauka “Maršals” Aleksandram nāk līdzi no karaskolas laikiem, bet interesanta ir epizode no mūziķa bērnības, kad viņš, vērojot karaspēka parādes translāciju, paziņoja vecākiem, ka reiz arī brauks lepnā mašīnā un mās ar roku skatītājiem kā maršals televīzijā. Māte bildusi, ka būtu labi, ja viņam kādreiz laimētos vismaz vadīt kāda maršala automašīnu.
Pametot skolu, Aleksandrs gadu dienēja armijā, tad strādāja par matrozi - glābēju Krimā, par mehāniķi uzņēmumā “Sojuzatrakcion”. Visu šo laiku viņš meklēja savu radošo izpausmi, rakstīja dziesmas, muzicēja dažādās grupās. Profesionālo koncertdarbību Aleksandrs uzsāka Maskavā, kur viņš saņēma uzaicinājumu kļūt par basģitāristu vienā no labākajām restorānu grupām pilsētā. Grupas repertuārā bija t.s. “importa” rietumu mūzika. Vēlāk Aleksandrs muzicēja kopā Stasa Namina grupu , “Araks” un “Cveti”. Pirms darba grupā “Gorky Park” Aleksandram jau bija uzkrāta milzu pieredze mūzikā.
1987. gadā Aleksejs Belovs, kurš tobrīd spēlēja grupā “Maskava”, piedāvāja Maršalam izveidot jaunu grupu ar mērķi “iekarot” Rietumus. Sākotnēji šī ideja nerosināja īpašu entuziasmu tās realizētājos un neveiksmes gadījumā tā tiktu atmesta, tomēr, izrādījās ka turpmāko divdesmit gadu pastāvēšanas laikā grupai “Gorky Park” bija lemts iekarot visu pasauli.
Tā bija pirmā krievu grupa, kas guva atzinību ārpus savas valsts robežām. “Gorky Park” izdevusi četrus albumus: “Gorky Park”, “Gorky Park 2”, “Stare”, “Proķivofaza”. Pēc tam, kad solists Nikolajs Noskovs pameta grupu, viņa vietu ieņēma Maršals līdz 1999.gadam, kad, savukārt, viņš nolēma aiziet no “Gorky Park” un uzsākt solo karjeru. Grupa nonāca pie loģiskām beigām, pašu mūziķu vārdiem – divdesmit gadu laikā tā bija “nobeigusies”, un mūziķi draudzīgi izšķīrās.
Pirmais Maršala solokoncerts notika maija beigās Krasnodarā 1999.gadā. 150 00vietīgais stadions bija stāvgrūdām pilns un publika sagaidīja mūziķus ar lielām ovācijām. Jau 1998.gadā kompānija “ORT Rekords” izdeva Maršala debijas kompaktdisku “Možet biķ”, kurš bija eksperiments attiecībā pret publiku. Albumā tika apkopotas dziesmas no dažādiem Maršala dzīves laikiem, ierakstītas kopā ar dažādiem mūziķiem un neiekļāvās vienotā muzikālā koncepcijā. Piemēram, dziesma “Оrjol” tapa “Gorky Park” ASV koncertceļojuma laikā. Pārbraucot no štata uz štatu, Aleksandram gadījās ieraudzīt milzīgus ērgļus planējam augstu debesīs. Tas atgādināja stepi, kurā viņš bija uzaudzis. Tapa dziesma. Tomēr tā neatbilda grupas “formātam”, tādēļ tika aizmirsta. Jau būdams Maskavā, Maršals kādā kasetē atrada dziesmas uzmetumu, kuru pārveidoja kvalitatīvā ierakstā. Pie dziesmām “Uļetaju vnovj” un “Ļiveņ” viņš strādājis kopā ar Pāvelu Vsenicinu un sadarbojas ar viņu arī patreiz. Albums “Možet biķ” par savu parādīšanos dienas gaismā daudz parādā dziesmai “Ha perekrjostke”, kuru Maršals sākotnēji iedziedāja komponista un baņķiera Igora Kamenska albumā. Dziesma visiem ļoti patika. Tā veicināja lēmumu parakstīt līgumu ar “ORT Rekords” par Maršala pirmā diska izdošanu.
Otrais albums “Tам, где я не был” tika izdots 2000.gadā Iceberg Music apgādā. Lielākai daļai albumā iekļauto dziesmu autors ir Maršals , divas dziesmas – “Ņebo” un “Otpuskajusj” sacerējis komponists Pavels Vsenicins. Spēcīgu alternatīvā roka kompozīciju “Sobačij voi” sacerējis ģitārists Igors Kožins. Šī dziesma izmantota Sergeja Kalnarskova filmā “Marcefaļ”, kas vēl nav parādījusies ekrānos.
Albums “Gorec” dienas gaismu ieraudzīja 2000.gada rudenī (Classic Company). Šis disks atšķiras no iepriekšējiem ar to, ka tam ir ļoti īpatnēja vienojošā ideja. Tajā apkopotas dziesmas par karu, slimnīcām, cietumiem – dažādām vietām, kur cilvēkam ir īpaši grūti cīnīties par izdzīvošanu. Gandrīz visu dziesmu autors ir Vjačeslavs Klimenkovs, izņemot divas, kuras sacerējis Maršals.
Maršals aktīvi koncertē valstī, uzstājas gan lielās zālēs, gan nelielos klubos. Maršals strādā ar mūziķiem no grupas “Tref”. Parasti tiek spēlēti 15 koncerti mēnesī. Maršals izveidojis videoklipus 5 dziesmām un plāno sākt strādāt pie sestās.
Mākslinieks dzīvo Maskavā ar sievu Natāliju un 3gadīgo dēlu Artjomu.
Diskogrāfija:
«Моžet biķ» - 1998 «ОRT Rekords», izdots vēl vienu riezi ar nosaukumu «Ļiveņ» zem «Nox Music» leibla.
«Таm, gde, gde ja nebil» - 2000 «Iceberg Music»
«Gorec» 2000 «Classic Company»
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
