"Splin", "Spļin", "Splīns" - lai kā arī nodēvētu leģendāro krievu rokgrupu Latvijā, vairāk nekā 20 gadu laikā tā vienmēr ir atradusi savu klausītāju, atstājot savas pēdas ne tikai radio viļņos, bet arī tādās kulta filmās kā "Брат2", "Живой" un "Война".
25. septembra koncerts kārtējo reizi atgādināja faniem, ka ne visas "Сплин" dziesmas var klausīties ar "neapbruņotu ausi", katra dziesmu rindkopa, ja tā nav dzirdēta iepriekš, prātā jāatkārto vēl un vēl. Tāpēc mazāk dzirdēti skaņdarbi daudziem vieglprātīgākiem klausītājiem ļāva it kā neviļus galvā padzenāt putnus, tomēr līdz ar tāda hita ieskanēšanos kā "Линия жизни" ikkatra zālē esošā klausītāja čakras atvērās tā, ka tās, šķiet, caurstrāvoja visu Rīgu līdz pat grupas dzimtenei - Sanktpēterburgai un vēl ilgi, jo ilgi lika kliegt "Ещё!" jeb "Vēl!".
Grupas nosaukums "Сплин" - latviešu valodā "Splīns" (īgnums, sapīkums, depresivitāte) radies, grupai iedvesmojoties no kāda slavena sudraba laikmeta dzejnieka Aleksandra Glikberga, pateicoties kuram radies arī debijas albuma skaņdarbs "Пыльная быль" jeb "Сказка".
Par grupas dzimšanas dienu tiek uzskatīts 1994. gada 27. maijs, kad divi studiju laiku draugi Aleksands Vasiļjevs un Aleksandrs Morozovs duetā "Митра" papildināja sastāvu un pārtapa vienreizējā muzikālā projektā "Сплин".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
