Šoreiz jaunā klausītāja ir ēdienu blogere Linda Vilmansone. Viņa 15. jūnijā apmeklēja "Latvijas Koncertu" rīkoto Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertu Rīgas Domā, kur diriģenta Māra Sirmā vadībā skanēja Pētera Vaska "Viatore" un "Credo" līdzās Gijas Kančeli opusam "Don't Grieve" ar basbaritona Egila Siliņa solo.

Pirms koncerta

Vai ikdienā klausies klasisko mūziku?

Ikdienā es īpaši neklausos klasisko mūziku, bet man ir "Spotify" saraksts ar klasisko mūziku, arī dažas plates. Labprāt uzlieku Vivaldi vai Emīlu Dārziņu. Man patīk klausīties Vivaldi, kad esmu dusmīga. Klausoties man ir vieglāk sakārtot emocijas – Vivaldi mūzika atdusmo mani. Un vēl esmu pamanījusi, ka, staigājot pa pilsētu, daudz interesantāk ir klausīties klasisko, nevis popmūziku. Tad viss kaut kā liekas citāds.

Vai tev ir priekšstats, ko varētu sagaidīt no šī koncerta?

Domāju, ka tam vajadzētu skanēt ļoti labi, jo telpa dod skaņdarbam citu sajūtu. Izskatās, ka varētu būt aizkustinoši un skaisti.

Pēc koncerta

Vai kāds no dzirdētajiem skaņdarbiem tev patika vairāk?

Man visvairāk patika otrais skaņdarbs – Gijas Kančeli "Don't Grieve". Programmiņā uzrakstītais mūzikas saturs mani ļoti uzrunāja (Kančeli izmantojis Brodska, Gētes, Mandelštama, Pasternaka, Rilkes, Šekspīra un citu klasiķu tekstu rindas, skaņdarba pamatdoma izteikta tā nosaukumā – aut. piez.).

Vai attaisnojās tavas domas vai gaidas? Vai bija kas tāds, ko vēlējies no mūzikas sagaidīt?

Uz koncertu devos bez īpašām gaidām. Koncerts atstāja lielisku iespaidu, tas bija fantastiski. Man ir liels prieks, ka varēju sajust to milzīgo visas komandas darbu, kas ieguldīts sagatavošanā, lai es koncertu varētu pieredzēt tieši tā, kā tas tovakar skanēja. Varēja just, ka veikts ļoti liels darbs. Bet tomēr palikšu pie ierakstiem, jo koncerti īsti nav mans formāts. Esmu introverts cilvēks un labprātāk klausos mūziku ierakstos.

Vai baznīca kā telpa mūzikai tev likās rosinoša vieta?

Godīgi sakot, nē. Ja man ir iespēja, es izvairos no baznīcām. Jā, baznīcas telpa koncertam deva pacilātības sajūtu un nopietnību. Bet labprātāk tomēr klausītos koncertu cituviet.

Un kā bija klausīties simfonisko orķestri baznīcas akustikā? Vai izdevās uztvert mūzikas vēstījumu?

Manuprāt, baznīcas telpa pastiprināja mūzikā uztveramās sajūtas, vietas izvēle bija ļoti laba. Bet, ja man būtu jāizvēlas, vai iet uz šādu koncertu, tad baznīca, iespējams, būtu viens no faktoriem, kāpēc es atteiktos. Tā nav mana mīļākā vieta, ko apmeklēt.

Vai tu ietu uz līdzīgu koncertu, ja tas notiktu, piemēram, koncertzālē?

Iespējams. Man tagad uz to grūti atbildēt. Domāju, ka pati nesaņemtos iet, bet, ja kāds uzaicinātu, tad varbūt aizietu.