Foto: Publicitātes foto
No 38% 2015. gadā līdz 43% 2016. gadā ir palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri mūzikai naudu netērē, liecina biedrības "Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība" (LaIPA) veiktais pētījums "Mūzikas patēriņa indekss". Pētījumā iegūtie dati mudināja biedrību LaIPA sarunu festivālā "Lampa" organizēt diskusiju "Vai Latvijā var nopelnīt ar mūziku?".

Digitālās revolūcijas ietekmē fundamentāli mainījusies cilvēku vērtību uztvere, maksājot par ierīcēm un to piedāvāto statusu, nevis saturu, kā tas bija iepriekš.

LaIPA "Mūzikas patēriņa indekss" dati norāda, ka 51% aptaujas respondentu mūziku klausās katru dienu, savukārt 2015. gadā veiktajā aptaujā mūziku ikdienā klausījās vien 41% respondentu. Diskusijas laikā tika norādīts, ka digitalizācijas rezultātā ievērojami mainījies tas, kā sabiedrība patērē mūziku. Ja agrāk, lai dzirdētu savu iemīļoto mākslinieku, cilvēki devās uz veikalu un iegādājās albumu, tad šobrīd mūzika bez maksas un legāli pieejama arī tiešsaistē un straumēšanas servisos. Diskusijas dalībnieku vidū izskanēja viedoklis, ka straumēšana ir neatņemama digitālās revolūcijas daļa.

Interesanta tendence vērojama arī datos par mūzikas ierakstu iegādi. Lai gan 60% aptaujas respondentu atzina, ka mūzikai naudu netērē, 20% norādīja, ka mūziku joprojām iegādājas CD un DVD formātos, 12% maksā par mūzikas tiešsaistes programmu izmantošanu, piemēram, "Spotify" un "Deezer", savukārt vēl 9% mūziku iegādājas tādās interneta vietnēs kā "doremi.lv" un "iTunes".

Interesanta tendence vērojama arī saistībā ar vinila plašu iegādi, 1% aptaujāto respondentu norādīja, ka ierakstus iegādājušies vinila plašu formātā, bet gadu iepriekš veiktajā aptaujā šāda tendence vēl nebija vērojama. Pētījumā iegūtie dati norāda arī uz faktu, ka mūzikas ierakstu CD vai DVD izdošana, lai gan ievērojami mazākos apjomos, bet joprojām ir aktuāla.

Tautas mūzikas pārzinātājs un biedrības "Lauska" projektu vadītājs Juris Zalāns norāda, ka tehnoloģiju attīstība cilvēkos ir radījusi vērtību nobīdi un, ka labākais veids kā atbalstīt mūziķi ir doties uz koncertu, iegādājoties biļeti vai mūziķa albumu. Arī LaIPA "Mūzikas patēriņa indekss" dati norāda, ka 15% respondenti gada laikā mūzikai tērē līdz 10 eiro, 11% respondentu 11 – 30 eiro, 10% respondentu 31 – 50 eiro, 2% respondentu mūzikai gada laikā tērē vairāk nekā 100 eiro, savukārt 43% respondentu norādījuši, ka mūzikai naudu netērē.

1% aptaujāto respondentu norādīja, ka ierakstus iegādājušies vinila plašu formātā, bet gadu iepriekš veiktajā aptaujā šāda tendence vēl nebija vērojama.

Pozitīvas tendences vērojamas arī sabiedrības paustajā viedoklī par to, vai mūziķiem pienākas atlīdzība par skaņdarbu atskaņošanu publiskās vietās, t.i., veikalos, restorānos, pasākumos u.c. 56% aptaujas dalībnieku pilnībā vai daļēji piekrīt apgalvojumam, ka mūziķiem atlīdzība pienākas, savukārt 2015. gadā tie bija 41%. Teju 10% aptaujas dalībnieki nav pauduši viedokli, savukārt 13% respondentu šim apgalvojumam pilnībā nepiekrīt.

Mūzikas menedžmenta pārstāves Guna Zučika un Līva Pētersone norāda, ka Latvijā mūziķiem bieži pietrūkst stratēģiskās domāšanas un plāni priekšdienām, izaugsmei. Grupai vai mūziķim jāvar atbildēt uz jautājumu, kas esi, kur vēlies nokļūt un kā to sasniegt. Lai nonāktu līdz ierakstu kompānijas līgumam, mūziķiem jāizdara liels darbs, jo kompānijas šobrīd baidās slēgt līgumus ar nevienam nezināmām grupām. Svarīgs ir sekotāju skaits un komunikācija sociālajos medijos, kā arī mūziķa vai grupas panākumi tiešsaistes straumēšanas servisos pirms vispār uzsākt sarunas ar ierakstu kompāniju.

Mūzikas industrijā pieredzējušās profesionāles saka, ka Latvijā jaunajām grupām panākumus gūt ir krietni vieglāk nekā ārzemēs, mazā tirgus dēļ. Ne "Coldplay", ne "Arctic Monkeys" nebija vienīgie sava žanra pārstāvji, kas piedāvāja tāda tipa mūziku klausītājiem, bet tieši viņi mācēja panākt, ka viņos ieklausās, gūstot pasaules atpazīstamību.

Latvijā mūziķiem bieži pietrūkst stratēģiskās domāšanas un plāni priekšdienām, izaugsmei.

Arī biedrības LaIPA izpilddirektore Liena Grīna stāsta: "Mūziķiem svarīgi zināt savas tiesības un izlasīt "sīko druku", jo arī autortiesības un blakustiesības ir viens no mūziķu peļņas avotiem. Ienākumus no mūzikas ierakstiem mūziķi var saņemt visu savu dzīves laiku un vēl 70 gadus pēc nāves, ja vien ieraksti tiek publiski atskaņoti. Svarīgi arī būt reģistrētiem organizācijās, jo daudz ir gadījumi, kad mūziķiem fiziski nav iespējams izmaksāt pienākošos atlīdzību tikai tāpēc, ka nav iedoti rekvizīti un bankas konta numurs. Piemēram, vienreiz Eirovīzijā izpildītu dziesmu radiostacijas vairākās valstīs spēlēs vēl 10 līdz 15 gadus pēc uzstāšanās, ja tā ir radio stacijas formātam piemērota un aktuāla. Tāpēc visiem skaņdarba tapšanā iesaistītajiem ir svarīgi būt reģistrētiem attiecīgās biedrībās un reģistrēt savus mūzikas ierakstus, lai saņemtu taisnīgi pienākošos atlīdzību."

Pilnu biedrības LaIPA organizēto diskusiju sarunu festivālā "Lampa" iespējams noskatīties šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!