Martins Smolka ir Prāgā dzimis komponists, kura mūziku spēlē Eiropas nozīmīgākie mūsdienu mūzikas festivāli un ieskaņo lielākās raidstacijas. Jaunās mūzikas ansambļa "AGON" dibinātājs un vadītājs. Komponē galvenokārt koncertskaņdarbus un operas, arī teātra un kino mūziku, labprāt uzstājas ar lekcijām visā pasaulē, kopš 2003. gada kompozīcijas pasniedzējs Brno Mūzikas akadēmijā.
Erina Gī ir amerikāņu komponiste, studējusi Aiovas universitātē, Grācā un Darmštatē. Komponē galvenokārt kamermūziku nelieliem instrumentāliem sastāviem, elektroakustisko mūziku un mūziku teātrim. Īpaši interesējas par cilvēka balsi, izveidojusi oriģinālu vokālo tehniku, kas balstās uz dažādu valodu piedāvāto skaņu daudzveidību.
Santa Ratniece pirmās iemaņas kompozīcijā apguva pie Imanta Zemzara, Latvijas Mūzikas akadēmiju absolvēja muzikoloģijas specialitātē (2000) un kompozīcijā pie profesora Romualda Kalsona (2002). 2002. gada pavasarī programmas "Socrate Erasmus" ietvaros studēja Enshedē (Nīderlande) pie angļu komponista Deivida Roulenda. Impulsu daiļrades pagriezienam deva studijas pie Helēnas Tulves Tallinas Mūzikas akadēmijas maģistrantūrā. 2004. gadā prestižajā UNESCO starptautiskajā komponistu konkursā "ROSTRUM" Santas Ratnieces sens nacre kameransamblim ieguva pirmo vietu jauno komponistu konkurencē. Savu jaundarbu Saline (Sālsezers) Santa apraksta šādi: "Sausa, tuksnešaina elpa. Nežēlīgi dedzinoša saule. Neaizskaramas ziloņkaula krāsas klintis. Saplaisājusi, sasprēgājusi zeme. Tāda izskatās zemākā vieta uz šīs planētas. Un šajā izkaltušajā ainavā aizmidzis sālsezers, kurā žūst visas pasaules asaras." Santa izmantojusi armēņu dzejnieka Hovanesa Šīrāza pantus.
Gundega Šmite mācījusies Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, kādu gadu arī Latvijas Kultūras akadēmijas ekrāna un teātra mākslas nodaļā, līdz iestājusies Latvijas Mūzikas akadēmijā profesora Pētera Plakida klasē. Strādājusi Ķekavas mūzikas skolā, bijusi ērģelniece Filadelfijas Sv. Jāņa draudzes baznīcā. Ieguvusi 6. vietu 2005. gada konkursā "ROSTRUM" jauno komponistu grupā. Darbi atskaņoti ASV, Latvijā, Lietuvā, Šveicē. Skaņdarbs korim 'Tierra de luz, cielo de tierra' ir izvērsts cikls, ko veido piecas daļas. Cikla pamatā ir spāņu dzejnieka Federiko Garsijas Lorkas un franču dzejnieku Pola Verlēna un Pola Eliāra panti oriģinālvalodā.
Balādi 'Mūsu māšu vārdi' Pēteris Vasks komponēja 1977. gadā vīru korim – Māra Čaklā spēcīgais dzejolis lika komponistam meklēt atbilstošu izteiksmi skaņu valodā. Dzejoļa epigrāfs pauž: "Bet meitenes viņi nosauca putnu vārdos" – tas ir teikums no Kurzemes superintendanta un mācītāja Paula Einhorna ievērojamā rakstu darba 'Historia lettica' (1649). Dzejolī piesauktie putni, iespējams, īpaši uzrunāja komponistu, kas nekad nav slēpis vājību uz putna dziesmā piesaukto brīvību. Balādes pārlikums jauktam korim tapis pēc Sigvarda Kļavas ierosinājuma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
