Stefans un Dominika ir bērnības draugi. Vēlāki viņu draudzība pārtrūka, taču, kad Dominiku pagājušajā gadā piemeklēja "ticības krīze", viņa ar Interneta starpniecību nejauši atkal sastapa savu bērnības draugu, kurš viņu iepazīstināja ar Žozē.
"Tad mēs visi pēc pašu vēlēšanās pametām savus ordeņus," stāsta Dominika. Tomēr Stefans un Žozē, kuri pieder pie viena ordeņa, taču dzīvojuši dažādos klosteros, joprojām ievēro trapistu klusēšanas solījumu un ar ārpasauli sakarus uztur ar Dominikas palīdzību.
Dominikai nekādas lielas pieredzes mūzikā, nav, taču Stefans un Žozē ir muzikāli izglītoti - viens kādreiz bijis dīdžejs, bet otrs ir atzīstams pianists. Dominika saka: "Es meklēju kādu jaunu komunikācijas veidu - mums visiem bija nepieciešama iespēja izteikt savu ticību tādā formā, kas neatbaidītu cilvēkus. Tā ir senas ticības jauna izpausme."
Dominika arī uzsver, ka sapludinot deju mūzikas kultūru un katolicismu, grupas dalībnieki nav vēlējušies nozaimot tradicionālās vērtības. "Brāļi saprata, ka reliģijā trūkst līksmības. Kur lai to atrod? Mūzikā. Klausoties Hendeļa "Mesiju", nav iespējams nesmaidīt - tā ir tik priecīga," uzskata Dominika.